Kapitāla rezerves
Kredītiestādēm saistošā kopējo kapitāla rezervju prasība (CBR) var ietvert šādas rezerves:
Kapitāla vadības rezerve
Kapitāla vadības rezerves plānošanu vēlams ietvert šādos kredītiestādes procesos:
- Risku novērtēšana: kredītiestāde identificē un novērtē visus būtiskos riskus, kas varētu ietekmēt tās kapitālu.
- Stresa testu veikšana: kredītiestāde veic regulārus stresa testus, lai novērtētu savu kapitāla pietiekamību, izmantojot bāzes un nelabvēlīgo scenāriju.
- Stratēģijas un biznesa attīstības plānošana: kredītiestādes vadība nosaka kapitāla vadības rezerves mērķus, ņemot vērā stratēģiskos un biznesa attīstības plānus.
- Regulējošo prasību ievērošana: kredītiestāde ņem vērā tai saistošās regulējošās prasības.
- Iekšējo normatīvo dokumentu izstrāde: kredītiestāde ietver iekšējos normatīvajos dokumentos atbilstošu kārtību, lai nodrošinātu kapitāla vadības rezerves noteikšanu, uzturēšanu un pārskatīšanu.
Kapitāla vadības rezerves noteikšana
Atšķirībā no kredītiestādei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 vai Kredītiestāžu likumu noteiktajām kapitāla prasībām kapitāla vadības rezervi nosaka pati kredītiestāde, ņemot vērā tās biznesa modeli un turpmākos stratēģiskos plānus.
Lielākā daļa kredītiestāžu nosaka kapitāla vadības rezervi virs tām saistošajām regulējošajām prasībām, tostarp P2G.
Atbilstoši pieejamajiem aktuālajiem datiem eirozonas nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes uztur kapitāla pārpalikumu virs tām saistošajām regulējošajām prasībām, tostarp P2G, vidēji vismaz 8.1 % apmērā (dati par 31.12.2024.), kas ietver arī minēto kredītiestāžu noteikto kapitāla vadības rezervi, un kapitāla pārpalikums kredītiestādēm ir 27 % virs vidējā rādītāja, savukārt kapitāla pārpalikuma mediāna ir 4.9 %.
Dati par 101 nozīmīgo uzraudzīto kredītiestādi eirozonā, situācija 31.12.2024.
Latvijas kredītiestādēm kapitāla pārpalikums ir līdzvērtīgā apmērā kā eirozonas nozīmīgajām uzraudzītajām kredītiestādēm – vidējais kapitāla pārpalikums ir 7.2 %. Pusei kredītiestāžu kapitāla pārpalikums virs tām saistošajām regulējošajām prasībām, tostarp P2G, ir vairāk nekā 4.2 % (mediāna) (dati par 31.12.2024.).
Izvērtējot Latvijas kredītiestāžu kapitāla pārpalikumu 2024. gada beigās, novērojams, ka dažām kredītiestādēm kapitāla pārpalikums virs tām saistošajām regulējošajām prasībām, tostarp P2G, bija mazāks nekā 1 %, un to nevar vērtēt kā labo tirgus praksi.
Dati par deviņām Latvijas kredītiestādēm, situācija 31.12.2024.
Uzrauga gaidas kapitāla vadības rezerves noteikšanā
Latvijas Banka sagaida, ka, nosakot un plānojot kapitāla vadības rezervi, kredītiestāde:
- balstoties uz pietiekami piesardzīgiem pieņēmumiem un uz datiem balstītiem aprēķiniem, noteiks savam biznesa modelim un stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu kapitāla vadības rezervi, nodrošinot, ka kapitāla pietiekamība ir atbilstoša ne tikai kredītiestādes esošo, bet arī varbūtējo risku segšanai, īpaši plānotas biznesa izaugsmes gadījumā;
- kapitāla vadības rezerves noteikšanas procesā apsvērs arī nākotnē paredzamās ekonomiskās vides un regulējošo prasību izmaiņas, kas varētu ietekmēt kapitāla pietiekamības mērķa apmēru;
- kapitāla vadības rezerves mērķa apmēru ietvers stratēģijā un ņems vērā kapitāla plānošanas procesā (ICAAP);
- noteiks kapitāla vadības rezerves mērķa apmēru vismaz turpmākajiem trim gadiem un regulāri to pārskatīs;
- uzturēs noteikto kapitāla vadības rezervi, nepieciešamības gadījumā izmantojot to stratēģisko mērķu sasniegšanai, kā arī atjaunos kapitāla vadības rezervi atbilstoši stratēģiskajiem un biznesa mērķiem.