Finanšu sektora darbības rādītāji

2025. gada 1. ceturksnī kredītiestāžu noguldījumu apjomam sarūkot par 623.9 milj. eiro jeb 2.6 %, arī banku sektora bilances aktīvu apmērs samazinājās par 380 milj. eiro jeb 1.2 %. Vienlaikus bija vērojamas izmaiņas arī aktīvu struktūrā – par 2.25 miljardiem jeb 26.7 % samazinājās nauda un atlikumi centrālajā bankā, savukārt prasības pret kredītiestādēm auga par 1.3 mljrd. eiro jeb 49.4 %, ko noteica atsevišķu banku veiktās operācijas grupas ietvaros.

Lielākā daļa kredītiestāžu šī ceturkšņa laikā ir audzējušas kreditēšanas apjomus. Nebanku klientu kredītportfelis kopumā pieauga par 1.1 % jeb 186 milj. eiro, t.sk. 168 milj. eiro izsniegti iekšzemes klientiem. Mērena izaugsme bija vērojama gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentos.

Kredītu kvalitāte saglabājās stabila, ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars saglabājās 2024. gada beigu līmenī, t.i. 2.7 % nebanku klientu portfelī. Vienlaikus 2. posma (ar paaugstinātu kredītrisku) ekspozīciju īpatsvars mazinājās, un to ietekmēja gan kopējā portfeļa pieaugums, gan migrācija uz 1. posmu.

2025. gada 1. ceturksnī banku sektors strādāja ar 107 milj. eiro peļņu, kas ir par 35.2 % mazāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Administratīvie izdevumi turpināja pieaugt galvenokārt solidaritātes iemaksu ietekmē, kamēr tīrie procentu ienākumi, procentu likmēm sarūkot,  – samazināties, negatīvi ietekmējot peļņu. ROE samazinājās no 16.7 % uz 12.5 %, savukārt izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) pieauga no 49.5 % uz 56.6 %.

Dati par kapitāla un sviras rādītājiem 2025.gada 1. ceturksnī tiks publicēti šī gada augustā, ņemot vērā attiecīgo pārskatu termiņa pagarinājumu visā Eiropas Savienībā, kas saistīts ar izmaiņām taksonomijā.

Lai arī, samazinoties inflācijai, apdrošināšanas tirgū bruto parakstīto prēmiju pieauguma temps 2024. gadā ir palēninājies, parakstīto prēmiju apmērs turpināja pieaugt (par 10 %).

Latvijā parakstītās prēmijas veido 67 % no kopējā apjoma, un prēmiju pieaugums Latvijā 2024. gadā bija 9 %.

Savukārt izmaksāto atlīdzību pieaugums bija lēnāks, kopā vien 5 %. Latvijā izmaksātās atlīdzības veido 68 % no kopējā apjoma, un atlīdzību pieaugums Latvijā pērn bija 8 %.

2024. gadā veselības apdrošināšana piedzīvoja straujāko pieaugumu gan prēmiju, gan atlīdzību ziņā. Tas saistīts ar veselības produktu un pakalpojumu cenu palielinājumu. Savukārt vislielākais samazinājums novērots dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu, jo apdrošinātāji pakāpeniski atsakās no šī apdrošināšanas veida.

Lielākais īpatsvars apdrošināšanas sabiedrību portfelī bija ieguldījumiem fondos (34 %), un 71 % no tiem bija ieguldījumi akciju fondos. 2024. gadā akciju tirgus augstākas peļņas iespējas veicināja apdrošināšanas sabiedrību pārorientēšanos uz ieguldījumiem akciju fondos, kā rezultātā to īpatsvars portfelī pieauga par 44 procentu punktiem.

Visas Latvijas apdrošināšanas sabiedrības kopā noslēdza 2024. gadu ar peļņu – kopējā peļņa sasniedza 59.4 miljonus eiro, kas ir par 19 % lielāka nekā iepriekšējā gadā.

2024. gadā Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto aktīvi pieauga par 24 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko lielākoties ietekmēja pozitīvie ieguldījumu rezultāti.

Visi ieguldījumu plāni spēja sasniegt pozitīvu ienesīgumu. Individuālo plānu griezumā ienesīguma izkliede bija no 3 % līdz 26 %. Labākus rezultātus (ar vidējā svērtā ienesīguma vērtību 22 %) panāca augsta riska ieguldījumu plāni.

Lai arī līdz ar bruto darba samaksas pieaugumu palielinājās arī jaunās iemaksas ieguldījumu plānos, pieaugumu galvenokārt noteica kapitāla pieaugums, kas veidojas ieguldījumu plānu maiņas ietekmē. Tas skaidrojams ar to, ka dalībnieki aktīvāk mainīja ieguldījumu plānus, pārejot uz augsta riska plāniem, kas pēdējo gadu laikā uzrāda būtiski labākus rezultātus. Vēl viens faktors, kas sekmēja aktīvāku dalībnieku plānu maiņu, ir jauns Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju pienākums, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un nosaka pārvaldītājiem izvērtēt, vai dalībnieka izvēlētais plāns atbilst viņa vecumam, un informēt dalībnieku par plāna neatbilstību, ja tāda pastāv.

Pārvaldīšanas izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiski ietekmēja papildus ieturētā no ieguldījumu rezultātiem atkarīga mainīgā komisijas maksa.

2024. gada laikā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0.98 miljardu eiro. Iemaksu apjoms 3. pensiju līmenī 2024. gadā audzis par 19 %, un līdz ar iemaksu pieaugumu par 27 % palielinājies arī izmaksātais papildpensijas kapitāls.

Būtiskākais izmaksu pieaugums vērojams 2024. gada pēdējā ceturksnī, kad tika izziņotas nodokļu izmaiņas, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu no kapitāla pieauguma (no 2025. gada 1. janvāra palielināts no 20 % uz 25.5 %).

Aizvadītajā gadā pensiju plānu vidējais ienesīgums sasniedza 11 %. Augstāka riska līmeņa pensiju plāni uzrādīja augstākos rezultātus, sasniedzot 15 %, bet vidēja un zema riska plāniem attiecīgi 12 % un 7 %. Kopumā vērojama tendence, ka aizvien vairāk dalībnieku uzkrātos aktīvus izvēlas pārvirzīt no zema riska uz augstāka riska pensiju plāniem.

Kopumā 2024. gada beigās 3. pensiju līmenī bija 445 tūkstoši dalībnieku, no kuriem 51 % bijuši aktīvi un veikuši iemaksas.

Pielāgojot ieguldījumu stratēģijas tirgus izmaiņām un labvēlīgiem tirgus apstākļiem, ieguldījumu fondiem 2024. gadā izdevās gūt pozitīvu ienesīgumu. Fondu griezumā ienesīgums bija robežās no 2 % līdz 30 %.

Ņemot vērā straujo akciju tirgus izaugsmi, vislabāk veicās akciju ieguldījumu fondiem, kuru neto aktīvi 2024. gadā pieauga par 9 %.

Vairāk nekā puse fondu aktīvu tiek ieguldīti vērtspapīros, kas emitēti ārpus Eiropas Savienības, un no tiem lielākā daļa – ASV emitentu vērtspapīros. Tas atspoguļo arī globālās ieguldījumu tendences – 2024. gadā augstāka ienesīguma meklējumos investori izteikti fokusējās uz ASV akciju tirgus.

Taču, neskatoties uz pozitīviem ieguldījumu rezultātiem, neto aktīvu kopsumma 2024. gadā samazinājās par 7 %, ko ietekmēja fondu atpakaļpirkšanas darījumu pieaugums.

Kopējie alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) neto aktīvi 2024. gada beigās sasniedza 456.2 milj. eiro, tiem pieaugot par 14 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Galvenie ieguldītāji AIF fondos ir pensiju fondi (48 %), privātuzņēmumi (25 %) un attīstības finanšu institūcija Altum (13 %).

Lielākā daļa AIF līdzekļu 2024. gadā tika ieguldīti privātā kapitālā (58 %), kam seko nekustamais īpašums (28 %) un citi ieguldījumi (13 %).

Ieguldījumi valstu grupu dalījumā pārsvarā tika veikti Baltijas valstīs, un no tā lielākā daļa Latvijā (70 % no visiem AIF ieguldījumiem).

2024. gada beigās Latvijā darbojās 10 ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru kopējais bilances aktīvu apmērs sasniedza 19.1 miljonus eiro, kas ir par 31.3 % vairāk nekā 2023. gada beigās. Aktīvu kāpumu visbūtiskāk sekmēja prasību pret monetārajām finanšu iestādēm pieaugums par 3.3. miljoniem eiro.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību klientu iegādāto finanšu instrumentu apjoms pēc nominālvērtības 2024. gadā veidoja 3.8 miljardus eiro, un klientu veikto darījumu skaits sasniedza 25.2 miljonus, kas ir par 13.5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārsvarā darījumi tika veikti privāto klientu vārdā. Kopējais klientu skaits gada beigās bija 394.9 tūkstoši, kas ir par 9.0 % vairāk nekā 2023. gada beigās.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības pēc neauditētiem datiem 2024. gadā strādāja ar 2.4 miljonu eiro zaudējumiem, ko ietekmēja administratīvo un citu izdevumu straujāks kāpums salīdzinājumā ar ienākumiem. Segmenta kapitāla atdeves rādītājs (ROE) 2024. gadā bija -21.6 %, bet aktīvu atdeves rādītājs (ROA) bija -14.1 %, kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Vienlaikus ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējais kapitāls un rezerves pieauga, sasniedzot 12.3 miljonus eiro. Pašu kapitāla rādītājs 2024. gada beigās bija 198.1 % un likviditātes rādītājs – 517.5 %, abiem rādītājiem ievērojami pārsniedzot noteikto minimālo prasību (100 %).

• 2024. gada beigās Latvijā darbojās 8 elektroniskās naudas iestādes (6 licencētas un 2 reģistrētas) un 4 maksājumu iestādes (visas – licencētas). 2024. gadā tika izsniegtas 2 jaunas licences elektroniskās naudas iestādēm TigSiPay SIA un SIA "Paytegra".
• Lai gan maksājumu iestādēs un elektroniskās naudas iestādēs veikto maksājumu (izņemot elektroniskajā naudā) kopējais apmērs 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, samazinājās par 5.3 %, vienlaikus būtiski pieauga ar elektronisko naudu veikto maksājumu apjoms, sasniedzot 52.8 miljonus eiro, kas ir par 40.4 % vairāk nekā 2023. gadā. Pieaugumu galvenokārt veicināja klientu aktivitātes palielināšanās divās elektroniskās naudas iestādēs. Turklāt apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs sasniedza pēdējo piecu gadu augstāko līmeni – 4.8 miljonus eiro.
• Segmenta kopējie bruto ieņēmumi, kas saistīti ar maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu, 2024. gadā palika nemainīgi un bija 9.6 milj. eiro (elektroniskās naudas iestādēm 4.7 miljoni eiro, maksājumu iestādēm 4.9 miljoni eiro).
• Lai arī kapitāla atdeves rādītājs segmenta griezumā 2024. gada beigās bija -0.7 %, tas ir uzlabojies, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo periodu, kad tas bija -2.9 %.

2024. gada beigās Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS), un to kopējais aktīvu apmērs sasniedza 29.8 miljonus eiro.

KKS segmentā vērojama augsta koncentrācija: pieci lielākie tirgus dalībnieki veido 91 % no visiem KKS aktīviem.

KKS galvenokārt apkalpo mājsaimniecības – 84 % piesaistīto noguldījumu (20.2 miljoni eiro) un 99 % KKS izsniegto kredītu (25.8 miljoni eiro) veido mājsaimniecības. Kopējais kredītu apmērs gada laikā pieaudzis par 5 %, noguldījumu apmērs – par 4 %.

Nedrošo parādu īpatsvars gada laikā samazinājās no 14.4 % līdz 14.2 %, kā arī uzkrājumu tiem apmērs saglabājās stabili augsts – 45.2 %, tomēr situācija starp tirgus dalībniekiem ir atšķirīga.

2024. gadā segments kopumā darbojās ar 380.7 tūkstošu eiro peļņu, aktīvu un kapitāla atdevei (ROA un ROE) sasniedzot attiecīgi 1.3 % un 5.4 %, savukārt izdevumu attiecībai pret ienākumiem – 69.5 %. Arī KKS vidējā kapitalizācija saglabājās augsta – 25.9 %.

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti 21 regulētā tirgus un 22 alternatīvā tirgus emitentu vērtspapīri.

2024.gadā lielākā daļa darījumu veikti ar akcijām regulētajā tirgū (72.5%), kam sekoja akciju darījumi alternatīvajā tirgū (20.4%).

Lai gan 2024.gadā kopējais darījumu skaits saruka par 5.3%, tomēr apgrozījums pieauga par 119.7%. To veicināja straujš obligāciju tirdzniecības apgrozījuma kāpums, sasniedzot pēdējo piecu gadu augstāko līmeni – 65.1 miljonu eiro. Straujo pieaugumu sekmēja investoru aktīvāka iesaiste atsevišķu emitentu obligāciju iegādē, kā arī jauno tirgus dalībnieku obligāciju emisijas. 

Savukārt tirgu dalījumā regulētā tirgus apgrozījums veidoja 32.1 miljonu eiro, kas ir par 76.1% vairāk nekā 2023.gadā, lai gan darījumu skaits šajā tirgū samazinājās par 8.3%. Vienlaikus alternatīvā tirgus apgrozījums sasniedza 46.3 miljonus eiro, kas bija par 165.4% vairāk nekā 2023.gadā. Pretēji regulētajam tirgum darījumu skaits alternatīvajā tirgū pārskata periodā pieauga par 6.0%. 

Regulētā tirgus kopējā kapitalizācija 2024.gadā bija 1.8 miljardi eiro, bet alternatīvā tirgus –0.5 miljardi eiro. Vienlaikus 2024.gada beigās akciju kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu bija 1.3%, bet obligāciju kapitalizācija pieauga līdz 4.6%, tādējādi kopējai vērtspapīru kapitalizācijai sasniedzot 5.9% (2023.gadā – 5.5%) līmeni.