Finanšu sektora darbības rādītāji

Banku sektora aktīvi 2. ceturkšņa laikā pieauga par 460 milj. eiro jeb 1.4 %. To pamatā ietekmēja noguldījumi, kas auguši par 416 miljoniem eiro jeb 1.6 %, saglabājoties augstam gada pieauguma tempam (11.5 %). To galvenokārt noteica mājsaimniecību noguldījumu kāpums (par 436 milj. eiro jeb 3.1 %), nedaudz pieauga arī finanšu institūciju noguldījumi, savukārt nefinanšu sabiedrību un valdības noguldījumi saruka. Augot procentu likmēm, termiņnoguldījumi pieauga straujāk par pieprasījuma noguldījumiem, kā rezultātā termiņnoguldījumu īpatsvars palielinājās līdz 25.2 %.

Ceturkšņa laikā kopējais banku izsniegto kredītu apjoms nebanku klientiem pieaudzis par 704 milj. eiro jeb 3.7 %. Straujāka kredītportfeļa izaugsme vērojama uzņēmumu segmentā, kur izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 437.6 milj. eiro jeb 4.6 % un lielākā daļa attiecināma uz iekšzemes klientiem. Vienlaikus mājsaimniecību kreditēšana turpinājusi stabilu izaugsmi, kopējam portfelim palielinoties par 277.5 milj. eiro jeb 3.2 %. To lielā mērā noteica stabila hipotekārā kredītportfeļa izaugsme, 2. ceturksnī izsniegto kredītu apmēram pieaugot par 2.6 % jeb vairāk nekā 141 milj. eiro, taču arī patēriņa kredītu atlikums manāmi audzis (par 57.7 milj. eiro jeb 4.9 %).

Banku sektora ienākumus nenesošo kredītu (INK) īpatsvars nebanku klientu portfelī saglabājas nemainīgs 2.9 % līmenī. Pēc straujāka INK apjoma pieauguma vairāku secīgu ceturkšņu garumā 2. ceturksnī INK apjoms sektorā kopumā audzis būtiski lēnāk (par 6.9 milj. eiro jeb 1.2 %), un to noteica INK apjoma pieaugums iekšzemes mājsaimniecību segmentā vienā kredītiestādē. Neskatoties uz INK apjoma pieaugumu, INK rādītājs iekšzemes mājsaimniecību portfelī joprojām saglabājas stabili zems (1.5 %). Vienlaikus, atsevišķām kredītiestādēm palielinot izdevumus uzkrājumiem, uzlabojies banku sektora kopējais INK seguma rādītājs, sasniedzot 40 %. Lai arī citi kredītportfeļa kvalitāti raksturojošie rādītāji saglabājas stabili ar nelielām izmaiņām atsevišķu banku ietekmē, kredītrisks saglabājas kā viens no būtiskākajiem finanšu riskiem banku sektorā, ņemot vērā lielo nenoteiktību ģeopolitisko notikumu ietekmē un energocenu kāpumu.

2026. gada 2.ceturknī banku sektora peļņa bija 205 milj. eiro, kas ir par 2.9 % mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Lai arī banku pamatdarbības ienākumi auguši par 26.2 milj. eiro jeb 4.1 %, peļņas samazinājumu galvenokārt noteica administratīvo izdevumu pieaugums, kā arī lielāki izdevumi uzkrājumiem. Kapitāla atdeves rādītājs un izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) 2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, uzlabojās attiecīgi līdz 11.8 % un 56.4 %.

Banku sektora likviditāte gada laikā saglabājās augsta, ievērojami pārsniedzot minimālo prasības (100 %). Likviditātes seguma rādītājs 2. ceturkšņa laikā samazinājās līdz 200 % (272 % iepriekšējā ceturksnī), ko noteica atsevišķu banku operācijas grupas ietvaros, kā arī spēcīgāks kreditēšanas pieaugums.

Kapitāla rādītāji turpināja pakāpeniski samazināties, tomēr joprojām saglabājas augsti.  2. ceturkšņa laikā riska svērtie aktīvi kopumā pieauga par 785.8 milj. eiro jeb 5.9 %, ko noteica gan banku aktīvā kreditēšana, gan arī strukturālas izmaiņas riska svērto aktīvu aprēķina pieejā. Vienlaikus pašu kapitālam augot tikai par 39 milj. eiro jeb 1.4 %, 2. ceturksnī kapitāla rādītāji samazinājās par gandrīz 1 procenta punktu, kopējam kapitāla rādītājam sasniedzot 20.6 %, bet CET1 kapitāla rādītājam – 18.4 %.

2025. gadā Latvijas apdrošināšanas tirgus turpināja stabilu izaugsmi, apjomam palielinoties par 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja veselības, īpašuma un sauszemes transporta apdrošināšana.

Sauszemes transporta apdrošināšanas segmentā izaugsmi būtiski veicināja jauna tirgus dalībnieka ienākšana, kas aktīvi piesaista klientus un paplašina savu portfeli. Veselības apdrošināšanā prēmiju kāpumu turpināja noteikt medicīnas pakalpojumu cenu pieaugums, savukārt īpašuma apdrošināšanā prēmiju pieaugums bija cieši saistīts ar noslēgto līgumu skaita palielināšanos.

Izmaksāto atlīdzību apjoms kopumā samazinājās. To galvenokārt ietekmēja īpašuma apdrošināšana, kur atlīdzību apjoms saruka salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad nozīmīgus zaudējumus radīja vētras un plūdi. Pretēju tendenci uzrādīja veselības apdrošināšana – šajā segmentā atlīdzību apjoms pieauga, ko, līdzīgi kā prēmiju gadījumā, noteica medicīnas pakalpojumu cenu kāpums.

Kopumā pozitīvais darbības rezultāts – prēmiju pieaugums, kas pārsniedza atlīdzību dinamiku, – uzlaboja nozares pelnītspēju. Tas apliecina apdrošināšanas sektora spēju saglabāt finansiālo stabilitāti un efektīvi pārvaldīt riskus arī mainīgos tirgus apstākļos.

2025. gadā Valsts fondēto pensiju shēmas kopējie aktīvi sasniedza 9 979 milj. eiro, uzrādot stabilu 13.4 % gada pieaugumu. Līdzīgi kā gada pirmajā pusē, arī gada noslēgumā būtisks aktīvu apjoma kāpuma dzinulis bija pozitīva iemaksu dinamika. Kopējais iemaksu apjoms 2025. gadā sasniedza 2145.3 milj. eiro. Taču noteicošais faktors joprojām ir kapitāla plūsmas, kas veidojas dalībnieku plānu maiņas rezultātā – dalībnieki turpina arvien aktīvāk izvēlēties augstāka riska stratēģiju plānus, un 2025. gadā augsta riska plānu aktīvi veidoja jau 51.4 % no kopsummas.

Finanšu tirgu dinamika gada otrajā pusē saglabājās izaicinoša. Lai gan visu ieguldījumu plānu ienesīgums saglabājas pozitīvs, kopējais rādītājs 2025. gada beigās sasniedza 5.9 %, kas ir par 9 procentu punktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Ienesīguma kritumu noteica paaugstināts svārstīgums globālajos tirgos, ko veicināja saspringta ģeopolitiskā situācija pasaulē.

Būtisks ieguvums dalībniekiem 2025. gadā ir saistīts ar izmaiņām likumdošanā, kas noteica zemākus komisijas maksu griestus. Tā rezultātā novērots ievērojams pārvaldīšanas izdevumu samazinājums – vidējās izmaksas sarukušas līdz 0.41 % (salīdzinājumā ar 0.57 % gadu iepriekš). Šis samazinājums ir vērojams visās plānu grupās, tādējādi tieši ietekmējot uzkrājumu veidošanās efektivitāti par labu dalībniekiem.

2025. gadā turpināja pieaugt iemaksu apjoms pensiju 3. līmenī, norādot uz iedzīvotāju pieaugošo interesi brīvprātīgo pensijas uzkrājumu veidošanā. Iemaksu dinamiku veicināja gan privātpersonu aktivitāte, gan darba devēju iesaiste.

Visi pensiju plāni uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, tomēr tas bija zemāks nekā gadu iepriekš. Pensiju plānu rezultātus galvenokārt ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un svārstīgums finanšu tirgos.

Pārvaldīšanas izdevumi turpināja samazināties, kas liecina par pieaugošu konkurenci nozarē un seko līdzīgām tendencēm pensiju 2. līmenī. Izdevumu samazinājums norāda uz pakalpojumu efektivitātes uzlabošanos un labvēlīgākiem nosacījumiem uzkrājumu veicējiem.

Kopumā pensiju 3. līmeņa rādītāji liecina par sistēmas noturību – pieaugošās iemaksas un efektīva pārvaldīšana palīdzēja saglabāt pozitīvu ienesīgumu arī pēc gada sākumā piedzīvotā satricinājuma finanšu tirgos. Tomēr, lai arī interese par brīvprātīgo uzkrāšanu pieaug, pašreizējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels. Tas nozīmē, ka sistēma spēs stiprināt iedzīvotāju finanšu drošību tikai tad, ja uzkrājumi turpinās augt stabilā tempā.

2025. gada pirmajā pusgadā ieguldījumu fondu neto aktīvu vērtības kritums par 43 % galvenokārt skaidrojams ar strukturālām pārmaiņām tirgū – četri fondi ir likvidācijas procesā, vienlaikus darbību ir uzsācis jauns SIGNET ASSET MANAGEMENT LATVIA IPS pārvaldītais obligāciju fonds,  kas apjoma ziņā vēl nevar kompensēt ietekmi no ieguldījumu fondu likvidācijas.

Šāds tirgus pārstrukturēšanās process izraisīja būtisku kopējās fondu neto aktīvu vērtības samazinājumu, taču, izslēdzot no aprēķina likvidēto fondu vērtību, kopējā aina ir cita: salīdzinot tikai atlikušos fondus ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, to neto aktīvu vērtība pat nedaudz pieaugusi – gandrīz par miljonu eiro jeb 1 %. Tas apliecina, ka tirgus pamatā saglabā izaugsmes potenciālu un esošie fondi turpina pakāpeniski palielināt aktīvu apjomus.

Pārvaldīšanas izdevumi 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās, ko veicināja tirgus strukturālās izmaiņas. Pat izslēdzot no aprēķina tos fondus, kas izbeidza savu darbību, ir vērojams kopējo pārvaldīšanas izdevumu kritums. Šo dinamiku var pamatot ar mērenu pārvaldīto aktīvu pieaugumu, kura temps bija straujāks nekā izmaksu kāpums, tādējādi nodrošinot relatīvu izmaksu efektivitātes uzlabojumu.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu tirgu paaugstināto svārstīgumu, vairāku lielāko fondu rezultāti  ir ar negatīvu ienesīgumu. Galvenais ietekmējošais faktors bija parāda vērtspapīru vērtības samazinājums, kas atspoguļoja obligāciju tirgus korekciju. 2025. gadā obligāciju cenu kritumu galvenokārt izraisīja centrālo banku turpināta stingrā monetārā politika un procentu likmju saglabāšanās paaugstinātā līmenī. Tas palielināja ienesīguma prasības obligācijām, vienlaikus samazinot to tirgus cenas.

2026. gada jūnija beigās Latvijā darbojās 20 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS), to kopējam aktīvu apmēram sasniedzot 29.1 miljonu eiro. Gada pirmajā pusē vienai sabiedrībai, kura ilgāku laiku neveica darbību, tika anulēta licence.

Noguldījumi 2026. gada 1. pusgadā pieauga par 2.9 %, savukārt kredītportfelis samazinājās par 0.8 %. Abos gadījumos izmaiņas ietekmēja pamatā lielākie tirgus dalībnieki. Kredītu un noguldījumu attiecība nedaudz samazinājās, bet joprojām ir augsta – 125.4 %.

KKS kredītportfeļa kvalitāte, salīdzinot ar 2025. gada beigām, vēl uzlabojusies, nedrošo parādu īpatsvaram samazinoties no 12.0 % līdz 9.9 %. Uzkrājumu attiecība pret nedrošajiem parādiem ir diezgan augsta un turpināja pieaugt, sasniedzot 50.5 %.

2026. gada 1. pusgadu segments noslēdzis ar 125.3 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 19.4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Aktīvu un kapitāla atdeve (ROA un ROE) sasniedza attiecīgi 0.9 % un 3.5 %, savukārt izdevumu attiecība pret ienākumiem – 47.0 %. KKS vidēja kapitalizācija saglabājās augsta – 26.3 %.

Latvijas kapitāla tirgū 2025. gadā tirdzniecībai bija iekļauti 21 regulētā tirgus un 24 alternatīvā tirgus emitentu vērtspapīri.

Latvijas Bankas apkopotie dati liecina par stabilu tirgus aktivitātes pieaugumu. 2025. gadā kopējais tirgus apgrozījums palielinājās par 24.4 %, sasniedzot pēdējo piecu gadu augstāko atzīmi – 97.6 milj. eiro. 2025. gadā lielāko pienesumu apgrozījumā sniedza darījumi regulētajā tirgū (57.4 % no kopējā apgrozījuma). Īpaši strauji augusi interese par regulētā tirgus obligācijām. Darījumu apjoms ar tām palielinājās par 77.9 % salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Darījumu skaita ziņā joprojām dominē regulētā tirgus akcijas, kas 2025. gadā veidoja 69.8 % (49.5 tūkst. darījumu) no kopējā skaita. Vienlaikus būtiski palielinājās darījumu aktivitāte regulētā tirgus obligāciju segmentā, kur darījumu skaits pieauga par 84.8 % (no 2.6 līdz 4.9 tūkst. gada laikā).

Regulētā tirgus kopējā kapitalizācija 2025. gadā bija 2.0 mljrd. eiro, savukārt alternatīvā tirgus kapitalizācija bija 0.5 mljrd. eiro. Neraugoties uz tirgus aktivitātes pieaugumu, kopējā tirgus kapitalizācijas attiecība pret iekšzemes kopproduktu nav būtiski mainījusies. 2025. gadā šis rādītājs ir stabilizējies pie 5.7 % atzīmes, kas norāda uz potenciālu tālākai kapitāla tirgus attīstībai.