Finanšu sektora darbības rādītāji

Lai arī banku sektora kopējais aktīvu apmērs saglabājās nemainīgs, šogad 2. ceturksnī bija vērojamas izmaiņas aktīvu struktūrā. Atsevišķu kredītiestāžu darījumu grupu ietvaros ietekmē augušas prasības pret kredītiestādēm (+11.9 %). Arī kredītportfelis pakāpeniski ir turpinājis pieaugt  (+2.2 %), un to noteica izaugsme visos būtiskākajos aizņēmēju segmentos. Tā kā kopējais aktīvu apmērs nav mainījies, attiecīgi salīdzinoši būtiski samazinājušās prasības pret centrālo banku (-6.1 %).

Augot iekšzemes mājsaimniecību un vispārējās valdības, bet sarūkot iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu atlikumam, arī kopējais noguldījumu apmērs ceturkšņa laikā būtiski nav mainījies (+209 milj. eiro jeb 0.9 %).

2024. gada 1. pusgadā banku sektors darbojās ar peļņu 306 milj. eiro, kas ir par 15.6 % mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Peļņas samazinājumu ietekmēja tīro procentu ienākumu kāpuma bremzēšanās, administratīvo izmaksu pieaugums, kā arī uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi. Attiecīgi ceturkšņa laikā no 44.7 % līdz 47.3 % pasliktinājusies izmaksu attiecība pret ienākumiem, kā arī kapitāla atdeves rādītājs (ROE) – no 19.4 % līdz 18.3 %.

Kredītu kvalitātē nav vērojamas būtiskas izmaiņas, ienākumus nenesošo kredītu īpatsvaram saglabājoties iepriekšējā ceturkšņa līmenī (2.7 %).

2024. gada pirmajā ceturksnī Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu neto aktīvi pieauga par 27 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu. Galvenokārt to ietekmēja pozitīvie ieguldījumu rezultāti, kurus plānu pārvaldītāji sasniedza, pateicoties parāda vērtspapīru pārvērtēšanai, kā arī straujam izaugsmes tempam akciju tirgū.

Visi ieguldījumu plāni, izņemot vienu konservatīvo, spēja sasniegt pozitīvu ienesīgumu. Individuālo plānu griezumā ienesīguma izkliede bija no -0.3 % līdz 11 %. Labākus rezultātus (ar vidējā svērtā ienesīguma vērtību 7 %) panāca aktīvie ieguldījumu plāni.

2024. gada 1. ceturksnī bruto darba samaksas mediāna pieauga par 13 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu, kas būtiski ietekmēja arī Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu dalībnieku iemaksu apjomu, gada laikā tam pieaugot par 25 %.

Pārvaldīšanas izdevumus būtiski ietekmēja straujš atlīdzību līdzekļu pārvaldītājiem pieaugums.

2024. gada pirmajā ceturksnī privāto pensiju fondu plānu neto aktīvi pieauga par 24 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu. Galvenokārt to ietekmēja pozitīvie ieguldījumu rezultāti, kurus plānu pārvaldītāji sasniedza, pateicoties parāda vērtspapīru pārvērtēšanai, kā arī straujam izaugsmes tempam akciju tirgū.

Visi aktīvie un sabalansētie pensiju plāni ir sasnieguši pozitīvu ienesīgumu. Individuālo plānu griezumā ienesīguma izkliede starp konservatīvajiem, sabalansētajiem un aktīvajiem pensiju plāniem bija no -1 % līdz 11 %. Labākus rezultātus (ar vidējā svērtā ienesīguma vērtību 6 %) sasniedza aktīvie pensiju plāni.

2024. gada 1. ceturksnī reālā darba samaksa pieauga par 9 %, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu. Pirktspējas uzlabošanās būtiski ietekmēja arī privāto pensiju fondu plānu dalībnieku iemaksu apjomu, gada laikā tam pieaugot par 15 %.

2023. gadā notika būtiskas strukturālas izmaiņas Latvijā reģistrēto pārvedamo vērtspapīru kopējo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldīšanā. Darbību izbeidzot 2 ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, 7 PVKIU tika pievienoti pie esošajiem, bet 2 tika likvidēti.

PVKIU neto aktīvu samazinājumu par 13 % ietekmēja 2023. gadā notikušās strukturālās izmaiņas. Savukārt to PVKIU, kas turpināja savu darbību arī 2023. gadā, neto aktīvi pieauga par 32 %, ko ietekmēja gan PVKIU apvienošana, gan darījumi ar ieguldījumu daļām un pozitīvs ieguldījumu rezultāts. Savukārt alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) neto aktīvu pieaugumu galvenokārt veicināja darījumi ar ieguldījumu daļām – gan dibinot jaunus alternatīvo ieguldījumu fondus, gan piesaistot jaunus ieguldītājus un veicot jaunus ieguldījumus.

Augstāka ienesīguma meklējumos PVKIU visvairāk iegulda valstīs ārpus Eiropas ekonomiskas zonas, savukārt AIF visvairāk iegulda Latvijā. Instrumentu veidu dalījumā PVKIU lielākoties iegulda parāda vērtspapīros, savukārt AIF lielākoties ieguldīja vērtspapīros ar nefiksēto ienākumu, kas pamatā ir regulētā tirgū neiekļautu uzņēmumu kapitāldaļas.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu, segmenta kapitāla atdeves rādītājs ROE pērn bija 8.9 %, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

2023. gada beigās Latvijā bija deviņas ieguldījumu brokeru sabiedrības, to kopējais bilances aktīvu apmērs gada beigās sasniedza 14.6 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu vairāk nekā 2022. gada beigās.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību klientu iegādāto finanšu instrumentu apjoms pēc nominālvērtības 2023. gadā veidoja piecus miljardus eiro, veikto darījumu skaits pērn sasniedza 22.2 miljonus.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrību sektora pašu kapitāla rādītājs 2023. gada beigās sasniedza 185.5 %, likviditātes rādītājs – 440.9 %.

Kopumā Latvijā maksājumu un e-naudas sektora rādītāji ir ar pozitīvu izaugsmes tendenci: maksājumu apmēri eiro izteiksmē būtiski pieauga 2022. gadā un ir stabili 2023. gadā, kā arī pieaug ar elektronisko naudu veikto maksājumu apmērs eiro, kas ir saistīts arī ar jaunu pakalpojumu ienākšanu tirgū un pieejamību klientiem.

Sektors pilnībā izpilda prasības par klientu līdzekļu seguma nodrošināšanu 100 % apmērā (pat nedaudz pārsniedz – 2023. gada beigās klientu līdzekļu segums ir 104 %), kas ir viens no būtiskajiem uzraudzības un klientu aizsardzības stūrakmeņiem. Būtiskas izmaiņas klientu līdzekļu seguma aizsardzības mehānismos bija 2023. gadā, kad maksājumu iestāde Latvijas Pasts VAS izvietoja daļu klientu līdzekļu zema riska, likvīdos vērtspapīros saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām.

Darbības rentabilitāte maksājumu un e-naudas sektorā ir atkarīga no ārējiem apstākļiem – izmaksām, pakalpojumu lietošanas paradumiem un klientu vajadzībām. 2023. gadā ir pārtraukta iepriekš vērojamā bruto ieņēmumu apmēra lejupejošā tendence – sektora kopējie bruto ieņēmumi pērn pieauga par 21.6 %.

2023. gadā Latvijas Banka izsniedza jaunas licences maksājumu un e-naudas iestāžu segmentā: SIA "JOOL PAY" izsniegta licence maksājumu iestādes darbībai, savukārt SIA "xpate" izsniegta licence elektroniskās naudas iestādes darbībai.

2024. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā darbojās 26 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS), kas pārvaldīja aktīvus 29.3 miljonu eiro apmērā.

KKS segmentā ir vērojama augsta koncentrācija: pieci lielākie tirgus dalībnieki veido 90 % no visiem KKS aktīviem.

KKS galvenokārt apkalpo mājsaimniecības – 86 % piesaistīto noguldījumu (19.8 miljoni eiro) un 99 % KKS izsniegto kredītu (25.4 miljoni eiro) veido mājsaimniecības. Kopējais kredītu apmērs gada laikā pieaudzis par 6 %.

Nedrošo parādu īpatsvars gada laikā samazinājās no 15.5 % līdz 14.3 %. Uzkrājumu apmērs tiem saglabājās stabili augsts – 45.1 %, situācija starp tirgus dalībniekiem ir atšķirīga.

2024. gada 1. pusgadā segments kopumā darbojās ar 219.1 tūkstošu eiro peļņu, uzrādot augstu aktīvu (1.5 %) un kapitāla (6.2 %) atdevi, kā arī labu izdevumu attiecību pret ienākumiem (65.2 %). KKS vidēja kapitalizācija arī bija augsta – 25.7 %.

Latvijas kapitāla tirgū 2024. gada 1. pusgadā tirdzniecībai bija iekļauti 20 regulētā tirgus emitentu vērtspapīri, bet alternatīvajā tirgū – 20 emitentu vērtspapīri.

Kopējais regulētā tirgus kapitalizācijas apmērs šā gada sešos mēnešos bija 1.86 miljardi eiro, bet apgrozījums 13.1 miljons eiro, kas ir par 62.1 % vairāk nekā 2023. gada 1. pusgadā. Savukārt kopējā alternatīvā tirgus kapitalizācija šā gada sešos mēnešos sasniedza 394.0 miljonus eiro, bet apgrozījums 29.1 miljonu eiro, kas bija 3.2 reizes vairāk, salīdzinot ar 2023. gada 1. pusgadu.

Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, akciju darījumi 2024. gada 1. pusgadā pārsvarā veikti regulētajā tirgū – 79 % darījumu jeb 23.7 tūkstoši, bet alternatīvajā tirgū – 21 % darījumu jeb 6.5 tūkstoši. Savukārt obligāciju darījumu skaits regulētajā tirgū bija 0.9 tūkstoši, bet alternatīvajā tirgū – 1.1 tūkstotis.