Finanšu pieejamības pārskats

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu Pieejamības Pārskatu 2024" – otro analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā. Pārskatā secināts, ka gada laikā kopš iepriekšējā finanšu pieejamības pārskata izdošanas ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē:
"Labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi finansējumam, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās. Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018. gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2.4 % apmērā, bet 2024. gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1.6 %."

Zemāks pievienoto procentu likmju līmenis ir izdevīgs ne tikai tiem, kuri vēlas saņemt jaunu aizdevumu, bet arī tiem, kuriem kredīts jau ir izsniegts, jo rodas iespēja kredītu pārfinansēt ar izdevīgākiem nosacījumiem. Īpaši aktuāli tas kļūst pēc 2024. gada sākumā pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem, ar kuriem nozīmīgi samazinātas mājokļu kredītu pārfinansēšanas izmaksas.

Kreditēšana Latvijā joprojām ir gausa

Latvijas Bankas analīze liecina, ka kreditēšana Latvijā joprojām ir gausa – 2024. gada 1. ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Papildus cikliskajiem faktoriem un ierobežojošai monetārajai politikai, kas kavē kreditēšanu visur eirozonā, Latvijā izaicinājumus rada arī strukturālas problēmas, starp kurām izceļamas augstās kredītu procentu likmes un stingrās ķīlas prasības.

Procentu likmes starp augstākajām eirozonā

Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir starp augstākajām eirozonā. Piemēram, mājokļa kredītu segmentā 2024. gada 1. ceturksnī procentu likmes Baltijas valstīs bija par 2 procentpunktiem augstākas nekā vidēji eirozonā, krietni pārsniedzot tuvāko sekotāju rādītājus.

Daļēji tas skaidrojams ar augsto mainīgo procentu likmju īpatsvaru Baltijas valstīs. Citviet eirozonā daudz populārākas ir fiksētās kredītu procentu likmes, kas nemainās kredīta līguma darbības laikā vai mainās reti un tādējādi pasargā kredītņēmējus no īstermiņa procentu likmju svārstībām.

Arī Latvijā būtu jāmeklē risinājumi, kā paplašināt procentu likmju fiksācijas izvēles iespējas kredītņēmējiem un padarīt fiksēto likmju piedāvājumu pievilcīgāku. Tas palielinātu pieejamo kredītu dažādību un sniegtu kredītņēmējiem iespēju izvairīties no biežām kredītu procentu likmju pārmaiņām.

Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu

Pievienotās procentu likmes bija nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, citstarp samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas.

Uzņēmumiem kredītu pārfinansēšanas izmaksas sastāv ne tikai no jaunā kredīta līguma maksas (aptuveni 1 % no kredīta summas), bet arī no komisijas maksas par pirmstermiņa atmaksu (aptuveni 2 % no atlikušās kredīta summas), un ir būtisks slogs, kas samazina pārfinansēšanas iespēju.

Tāpēc viens no Latvijas Bankas priekšlikumiem ir aizliegt komisijas maksu par aizdevumu pirmstermiņa atmaksu vai pārfinansēšanu pie cita aizdevēja.

Nebanku sektors

Arvien lielāka loma tautsaimniecības finansēšanā ir nebanku sektoram un īpaši nebanku kreditētājiem, kuru izsniegtais finansējums ir pieaudzis gan mājsaimniecību, gan arī nefinanšu sabiedrību segmentā.

Zīmīgi, ka šo samērā dārgo aizdevumu popularitāte ir augusi, neraugoties uz noturīgu Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu finansiālās veselības uzlabošanos.

Tas liecina par šo pakalpojumu sniedzēju spēju rast risinājumu, kas arvien lielākam uzņēmumu lokam šķiet pieņemams.

Vēlme investēt saglabājas noturīga, bet…

Pēdējos pāris gados pieredzētajiem tautsaimniecības satricinājumiem pagaidām nav bijis paliekošas ietekmes uz Latvijas uzņēmumu finansiālo stāvokli un to vēlmi investēt, lai gan nozaru dalījumā situācija mēdz atšķirties. Uzņēmumu finansiālo veselību raksturojošie rādītāji kopumā nav būtiski pasliktinājušies, un to vēlme investēt saglabājas noturīga. Arī nākotnē zemākas procentu likmes un augstāka ekonomiskā aktivitāte vēl vairāk veicinās nepieciešamību finansēt uzņēmumu attīstību.

Vienlaikus finansējuma pieejamību ierobežo augstā finansējuma cena un stingrās ķīlas prasības, kas mazina uzņēmumu pieprasījumu pēc banku kredītiem un liek tiem paļauties uz pašu līdzekļiem un citām alternatīvām.

Kreditēšanas situācija ārpus Rīgas

Finansējuma pieejamības situācija Latvijas pašvaldībās nebūt nav viendabīga. To labi ilustrē atšķirības mājokļu kreditēšanas aktivitātē. Pierīgas pašvaldībās izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējiem rādītājiem, bet citviet Latvijā kreditēšana ir ļoti gausa un nepārsniedz 10 % no pašvaldības IKP. Tas attiecas arī uz valstspilsētām un novadiem ar augstu ekonomiskās aktivitātes līmeni.

Šādu atšķirību iemesli ir saistāmi ar vairākām strukturālām problēmām, kuras kavē kreditēšanas attīstību mājokļu tirgū, t. sk. augsto ēnu ekonomikas izplatību, nekustamā īpašuma vērtējuma summas un būvniecības izmaksu atšķirību, kā arī dažādiem kredītu piedāvājuma ierobežojumiem (minimālo summu u. c.).

Šo problēmu risināšanai veicams plašs darbību kopums, t. sk. jāpārskata reģionālās kreditēšanas atbalsta programmas, par ko jau notikušas sarunas ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", un jāmazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2023" detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā.

Kā uzsver viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību.

Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt: vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27.1 % no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē.

Pārskatā nosaukti gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, kas kavē kreditēšanu.

Būtiskākais secinājums: sarūkošā kreditēšanas aktivitāte uzņēmumu segmentā ir lielākā mērā saistāma ar ierobežoto finansējuma pieejamību, nevis ar uzņēmumu vēlmi un spēju aizņemties. Proti, tas, ka vienlaikus ar uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos ir novērojams kreditēšanas aktivitātes kritums, liecina par kredītu pieejamības pasliktināšanos.

Mājsaimniecību finansiālā situācija un spēja uzņemties saistības ir krietni uzlabojusies, tomēr tas nav atspoguļojies nozīmīgā mājokļu kreditēšanas aktivitātes kāpumā. Jaunu mājokļu būvniecības aktivitāte ir krietni zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā iemesli meklējami vairākās strukturālajās nepilnībās, piemēram, ar būvniecības procesu saistītajos birokrātiskajos šķēršļos, kā arī samērā augstajās kredītu procentu likmēs un kredītu nepieejamībā reģionos.