Biežāk uzdotie jautājumi par eiro skaidro naudu

Uz pirmās  un otrās sērijas (pirmās sērijas banknotes apgrozībā sastopamas nu jau ļoti reti) eiro banknotēm attēloti abstrakti logi, vārti un tilti, kas simbolizē dažādus arhitektūras stilus. Šie attēli nav reālas būves, bet gan tipiski arhitektūras piemēri no dažādiem Eiropas vēstures periodiem.

Tilti uz banknotēm simbolizē šādus Eiropas kultūras vēstures laikmetus un būvniecības stilus:

5 eiro banknote – klasika,

10 eiro banknote – romānika,

20 eiro banknote – gotika,

50 eiro banknote – renesanse,

100 eiro banknote – baroks un rokoko,

200 eiro banknote – 19. gadsimta dzelzs un stikla arhitektūra,

500 eiro banknote – 20. gadsimta arhitektūra.

Otrajā banknošu sērijā saglabāts sākotnējais dizaina koncepts, bet tas ir nedaudz modificēts, lai labāk integrētu jaunās drošības pazīmes un atvieglotu atšķirību starp abām sērijām.

Ar otro sēriju eiro banknotēs blakus latīņu ("EURO") un grieķu ("EYPΩ") apzīmējumam parādījās arī kirilica ("EBPO"), jo visas trīs rakstības tiek lietotas Eiropas Savienībā (ES). Tas attiecas uz visu ES, neatkarīgi no tā, vai konkrētā valsts (piemēram, Bulgārija) jau izmanto eiro kā valūtu vai ne.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) iniciāļu skaits uz banknotēm ir palielinājies no pieciem līdz deviņiem (5–20 eiro nomināliem) un pēc Horvātijas pievienošanās – līdz desmit rakstības variantiem (sākot no 50 eiro banknotes).

Eiro monētām ir kopīgā puse ar to nominālvērtību, kā arī nacionālā puse, uz kuras katra valsts izvietojusi savus simbolus un motīvus (skat. www.ecb.europa.eu). Piemēram, uz Latvijas eiro monētām ir izvietots ģerbonis (mazā nomināla monētām – 1, 2, 5, 10, 20, 50 eiro centiem, bet uz 1 un 2 eiro monētām attēlota tautumeita).

Katra eirozonas valsts gadā var emitēt līdz divām 2 eiro piemiņas monētām (skat. www.ecb.europa.eu). Šīm monētām ir tādas pašas īpašības, iezīmes un kopīgā puse kā parastajām 2 eiro monētām. Taču uz to nacionālās puses ir atšķirīgs piemiņas motīvs. Kā piemiņas monētas var veidot tikai 2 eiro monētas.

Arī piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā.

Uz eiro banknotēm ir ECB prezidentu paraksti. Pašlaik (kopš stāšanās amatā 2019. gada 1. novembrī) banknotes tiek izdotas ar Kristīnes Lagardas parakstu. Pirms tam apgrozībā tika laistas banknotes ar iepriekšējo ECB prezidentu parakstiem:

Vilems Frederiks Duisenbergs (1998–2003)

Žans Klods Trišē (2003–2011)

Mario Dragi (2011–2019).

Visas eiro banknotes ar šo četru ECB prezidentu parakstiem joprojām ir apgrozībā un likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Jā, eiro banknotes ir īpaši pielāgotas, lai atvieglotu to atpazīšanu neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Banknošu izstrādes posmā notika sadarbība ar Eiropas Neredzīgo savienību. Banknotēs ir šādi elementi, kas atvieglo neredzīgu un vājredzīgu cilvēku ikdienu:

Dažāds banknošu izmērs – jo lielāka nominālvērtība, jo lielāka banknote

Reljefa elementi, kas veidoti ar reljefiespieduma druku un sataustāmi, piemēram, nominālvērtības cipari, reljefa līnijas

Papildu elementi vājredzīgiem cilvēkiem ir atšķirīgas un kontrastējošas banknošu krāsas; lieli un labi redzami nominālvērtības cipari.

Eiro monētas atšķiras pēc izmēra, kā arī dažādiem nomināliem ir dažādas monētas joslas, kas palīdz neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem tās atpazīt.

Eiro banknotes tiek izgatavotas koordinēti, katra valsts ir atbildīga par noteikta apjoma banknošu izgatavošanu, un tās tiek izplatītas visā eirozonā. Lai gan dažādas valstis izgatavo dažādas banknotes, tās ir vienādas visā eirozonā un tiek pieņemtas visās eirozonas valstīs.

Eiro banknotes drukā specializētas banknošu tipogrāfijas, kas atbilst stingriem drošības un kvalitātes standartiem. Kopumā Eiropā ir vairākas sertificētas tipogrāfijas, kas nodrošina eiro banknošu ražošanu.

Lai garantētu kvalitāti un drošību, ECB nosaka precīzas prasības papīra, tintes un drukas tehnoloģiju jomās.

Drukas process tiek stingri uzraudzīts, lai novērstu viltošanu. Banknotes tiek ražotas no īpaša kokvilnas papīra, kas nodrošina nodilumizturību. Katrā banknotē ir daudzslāņaini drošības elementi, tostarp ūdenszīmes, hologrammas un reljefa elementi.

Katra eirozonas valsts pati organizē eiro monētu ar nacionālajiem simboliem kalšanu. Latvijas eiro monētas tika kaltas Štutgartes kaltuvē neilgi pirms eiro ieviešanas.

Eiro banknotes sērijas numurs ir unikāls identifikācijas kods, kas satur informāciju par tās izcelsmi. Šis numurs palīdz izsekot, kur banknote izgatavota.

Sērijas numurs sastāv no viena burta un 11 cipariem (piemēram, X12345678901). Pirmais burts norāda valsti vai tipogrāfiju, kur banknote ir drukāta (ne vienmēr tā ir valsts, kas pasūtījusi banknotes drukāšanu). Cipari ir unikāls kods, kas identificē konkrēto banknoti. Kopš Eiropas jeb otrās banknošu sērijas ieviešanas sērijas numura nozīme ir mainīta, un tagad tas ir balstīts uz tipogrāfijām, nevis uz valsti.

Sērijas numurs neietekmē banknotes vērtību apgrozībā.

Banknošu izgatavošanas izmaksas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, piemēram, banknotes izmēra, pretviltošanas elementiem un izgatavošanas apjoma. Eiro banknotes izgatavošana vidēji maksā aptuveni 10 eiro centus.

Eiro banknotes un monētas var iegūt vairākos veidos:

• Kredītiestādēm (bankām) eiro banknotes laižot apgrozībā, pamatā ar bankomātu starpniecību;
• Mazumtirdzniecības vietās, saņemot atlikumu pēc pirkumiem – banknotēs un monētās;
• Valūtas maiņas punktos, samainot citas valūtas pret eiro;
• Veicot darījumus ar citiem cilvēkiem skaidrā naudā;

Latvijas Bankā (kasēs Rīgā, Bezdelīgu ielā 3), veicot eiro nominālu maiņu vai apmainot latus pret eiro.

Eiro banknošu dzīves cikls sastāv no vairākiem posmiem – no izgatavošanas līdz nolietoto banknošu izņemšanai no apgrozības un pārstrādei. Mazāko nominālu banknotes (5 eiro, 10 eiro, 20 eiro) tiek lietotas visbiežāk un nolietojas ātrāk – vidēji 1.5 līdz 4 gadi. Lielāko nominālu banknotes (50 eiro, 100 eiro, 200 eiro) tiek lietotas retāk un saglabājas 5–10 gadus.

500 eiro banknote vairs netiek izlaista kopš 2019. gada, bet joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Vidēji katru gadu iznīcina un aizvieto aptuveni 5 miljardus eiro banknošu.

Ja tev ir bojāta vai nolietota eiro banknote, to var apmainīt centrālajā bankā, ja vairāk nekā 50 % no tās ir saglabāti.

Pārstrādes procesā banknotes tiek sasmalcinātas briketēs.

Eiro banknotes un monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visās eirozonas valstīs, un tās jāpieņem visās darījumu situācijās, piemēram, tirdzniecības vietās, ja nav vienošanās par citu maksājuma veidu. Taču ir atsevišķi izņēmumi. Piemēram, uzņēmumi var atteikt pieņemt banknotes, ja nav pietiekami daudz sīknaudas atlikuma izdošanai vai nav iespējams pārbaudīt banknotes autentiskumu.

Uzņēmumi var atteikt lielas nominālvērtības banknotes pieņemšanu drošības apsvērumu vai naudas atmazgāšanas novēršanas dēļ. Dažas valstis ir noteikušas likumīgus ierobežojumus skaidras naudas maksājumiem, piemēram, lai cīnītos pret ēnu ekonomiku.

Privātpersonām nav juridiska pienākuma pieņemt eiro banknotes privātos darījumos (piemēram, ja kāds vēlas samaksāt par lietotu preci). Sabiedriskie pakalpojumi un valsts iestādes parasti nedrīkst atteikt eiro banknotes, ja vien nav noteikts citādi.

Eiropas līmeņa tiesību aktos noteikts, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi (centrālo banku) un tiesību aktos īpaši norādītu personu, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētas.

Teorētiski vīrusi un baktērijas var atrasties uz banknošu virsmas, taču infekcijas risks ar banknošu starpniecību ir ļoti zems salīdzinājumā ar citām virsmām, kurām iedzīvotāji ikdienā pieskaras, piemēram, durvju rokturiem, mobilajiem telefoniem u.tml.

Eiro banknotēm ir vairāki drošības elementi, kas palīdz atpazīt viltojumus. ECB un nacionālās centrālās bankas iesaka izmantot metodi "sajūti-aplūko-pagrozi", lai pārbaudītu banknotes autentiskumu.

Ar tausti var sajust, ka banknotes ir izgatavotas no kokvilnas, un tām ir stingra, nedaudz raupja tekstūra. Atsevišķi banknotes elementi (piemēram, galvenais nomināla skaitlis un uzraksts "EURO") ir ar reljefu.

Tāpat eiro banknotes var pārbaudīt, tās skatoties pret gaismu. Banknotēs iestrādātas ūdenszīmes, drošības diegs, caurspīdīgi logi ar hologrammām.

Grozot eiro banknotes, var redzēt hologrammu, mainīgu krāsu, spīdīgu joslu.

Eiro monētām ir paaugstinātas drošības mašīnlasāmi elementi. 1 un 2 eiro monētu izgatavošanā izmantotas sarežģītas bimetāla un slāņu veidošanas tehnoloģijas. 10, 20 un 50 centu monētu materiāls ir unikāls sakausējums (t.s. ziemeļu zelts), ko grūti izkausēt un kas tiek izmantots tikai monētu izgatavošanai.

Starp drošības elementiem tāpat var minēt uzrakstu uz 2 eiro monētas jostas.

Ja jums ir aizdomas, ka esat saņēmis viltotu eiro banknoti vai monētu, nemēģiniet ar to norēķināties, bet rīkojieties atbildīgi, lai izvairītos no tiesiskām problēmām. Apzināta viltojumu izmantošana ir pretlikumīga.

Ja jau esat pieņēmis viltotu banknoti vai monētu, dodieties uz tuvāko policijas iecirkni vai Latvijas Banku un nododiet aizdomīgo naudaszīmi. Tai tiks veikta ekspertīze un, ja izrādīsies, ka banknote vai monēta ir īsta, naudas līdzekļi iesniedzējam tiks atgriezti.

Nē. Ja eiro banknote vai monēta tiek atzīta par viltotu, tā netiek apmainīta pret īstu naudu. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt naudu, pirms to pieņemat.

Pirmā izlaiduma eiro banknotes joprojām ir derīgas un tās nav obligāti jāmaina pret jaunās Eiropas sērijas banknotēm. Abas sērijas ir apgrozībā paralēli kā likumīgs maksāšanas līdzeklis.