Par neklātienes horizontālās pārbaudes rezultātiem attiecībā uz darbības atjaunošanas plānos ietverto rādītāju atbilstību, šo rādītāju kalibrēšanas kvalitāti un darbības atjaunošanas pasākumu iespējamību un efektivitāti

Īstenojot 2024. gada uzraudzības plānā noteiktās aktivitātes, Latvijas Banka ir veikusi mazāk nozīmīgo uzraudzīto kredītiestāžu (turpmāk – mazāk nozīmīgā kredītiestāde) izstrādāto un iesniegto darbības atjaunošanas plānu (turpmāk – DAP) neklātienes horizontālo pārbaudi par DAP ietverto rādītāju atbilstību, šo rādītāju kalibrēšanas kvalitāti un darbības atjaunošanas pasākumu efektivitāti.

Horizontālās pārbaudes mērķi:

1. pārbaudīt, vai kredītiestādes nodrošina atbilstību izmaiņām DAP ietveramo rādītāju minimālajā sarakstā, kā noteikts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 01.11.2022. normatīvo noteikumu Nr. 194 "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību" (turpmāk – DAP noteikumi) 33.–36. punktā un 1. pielikumā;

2. novērtēt kapitāla un likviditātes rādītāju kalibrēšanas kvalitāti;

3. izvērtēt darbības atjaunošanas pasākumu iespējamību un efektivitāti;

4. nodrošināt kredītiestādēm atgriezenisko saiti par Latvijas Bankas novērojumiem un labās prakses piemēriem.

Pārbaudes tvērums

Pārbaudē tika analizēti:

• sešu mazāk nozīmīgo kredītiestāžu1T. sk. dažu kredītiestāžu DAP, kuri tika iesniegti pirms DAP noteikumu grozījumu stāšanās spēkā (01.01.2023.). Uz šiem DAP netika attiecinātas jaunās prasības. Šīs kredītiestādes DAP neiekļāva un nekalibrēja visus rādītājus atbilstoši spēkā esošajiem DAP noteikumu grozījumiem, kas papildināja DAP ietveramo rādītāju minimālo sarakstu (t. sk. minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, likviditātes pozīciju, pieejamos centrālās bankas nodrošinājuma prasībām atbilstīgos neapgrūtinātos aktīvus).
  DAP dati;
• nozīmīgo uzraudzīto kredītiestāžu DAP dati, kas izmantoti salīdzināšanai.

Pārbaude attiecas uz mazāk nozīmīgajām kredītiestādēm.

Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, Latvijas Banka ir apkopojusi informāciju par konstatētajiem novērojumiem, atklātajiem trūkumiem un identificēto labo praksi, lai veicinātu vienotu izpratni un DAP kvalitātes paaugstināšanu mazāk nozīmīgo kredītiestāžu segmentā.

1. Rādītāju atbilstība izmaiņām DAP ietveramo rādītāju minimālajā sarakstā

Galvenie secinājumi

Visām mazāk nozīmīgajām kredītiestādēm (izņemot tās kredītiestādes, kuru DAP tika izstrādāti pirms Latvijas Bankas 02.12.2024. noteikumu Nr. 354 “Noteikumi par darbības atjaunošanas plāniem un to iesniegšanas kārtību” (turpmāk – jaunie DAP noteikumi Nr. 354) stāšanās spēkā 05.12.2024.) tika konstatētas neatbilstības attiecībā uz jauno DAP rādītāju – minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības (turpmāk – MREL) un/vai likviditātes rādītāju (likviditātes pozīcija un pieejamie centrālās bankas nodrošinājuma prasībām atbilstīgie neapgrūtinātie aktīvi) – iekļaušanu, kā paredzēts DAP noteikumu 33.–36. punktā, proti:

• MREL: dažām kredītiestādēm nebija ietverti abi DAP rādītāji, kuri saistīti ar MREL, kas izteikta no kopējās riska darījumu vērtības un no sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktā kopējā riska darījumu vērtības mēra, savukārt dažām kredītiestādēm nebija ietverts DAP rādītājs, kurš saistīts ar MREL, kas izteikta no sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktā kopējā riska darījumu vērtības mēra. Tāpat DAP nebija ietverti attiecīgie rādītāju neiekļaušanas pamatojumi;
• likviditātes pozīcija: viena mazāk nozīmīgā kredītiestāde nebija ietvērusi DAP rādītāju “Likviditātes pozīcija” un tas nebija aizstāts ar citu likviditātes rādītāju. Nebija sniegts šā rādītāja neiekļaušanas un neaizstāšanas pamatojums. Vēl viena kredītiestāde nebija šo rādītāju iekļāvusi, bet bija aizstājusi to ar citu rādītāju, taču nebija pamatojusi rādītāja “Likviditātes pozīcija” neiekļaušanu DAP;
• pieejamie centrālās bankas nodrošinājuma prasībām atbilstīgie neapgrūtinātie aktīvi: viena mazāk nozīmīgā kredītiestāde to nebija ietvērusi DAP un tas nebija aizstāts ar citu rādītāju, kā arī nebija sniegts šā rādītāja neiekļaušanas un neaizstāšanas pamatojums.

Novērojumi

• Kredītiestādes DAP kopumā ietvērušas pietiekama apjoma un kvalitātes rādītājus. DAP ietverto rādītāju skaits svārstās no 13 līdz 26.
• Bieži novērota šāda neatbilstība: ja kredītiestāde izmantoja DAP noteikumu 35. punktā paredzēto iespēju neietvert vienu vai vairākus DAP noteikumu pielikumā noteiktos rādītājus, tas nebija attiecīgi pamatots DAP.

Latvijas Bankas rekomendācijas

1. Latvijas Banka aicina kredītiestādes ietvert DAP rādītāju "Likviditātes pozīcija" atbilstoši DAP noteikumu 57. punktam vai jauno DAP noteikumu Nr. 354 punktam. Šo rādītāju varētu izteikt kā koeficientu, ko nosaka kā kredītiestādes kompensējošās kapacitātes (counterbalancing capacity) un, ja nepieciešams, citu likviditātes avotu attiecību pret kopējo izejošās naudas plūsmu (outflow), vai kredītiestāde var šo rādītāju izteikt, izmantojot tai piemērotāku metodi.

2. Ja kredītiestāde izmanto jauno DAP noteikumu Nr. 354 37. punktā paredzēto iespēju neietvert DAP vienu vai vairākus minimālā saraksta rādītājus, jo uzskata, ka tie kredītiestādei nav piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu vai tā tirgus specifiku, kurā kredītiestāde darbojas, Latvijas Banka aicina kredītiestādi DAP pamatot attiecīgā rādītāja vai rādītāju neiekļaušanu. Savukārt kredītiestādei, kas uzskata, ka tirgus situāciju raksturojošo rādītāju vai makroekonomisko rādītāju grupa tai nav piemērota, atbilstoši jauno DAP noteikumu Nr. 354 36. punktam jāietver DAP pietiekams pamatojums.

3. Vēršam uzmanību, ka Latvijas Bankas noteiktās MREL ir būtiski augstākas nekā P1R + P2R2P1R – ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā noteiktā prasība.
P2R – Latvijas Bankas saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu kredītiestādei noteiktā papildu pašu kapitāla prasība, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.
kredītiestādēm, kas ir mazāk nozīmīgās kredītiestādes, kuras ir citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (O-SII). Attiecīgi Latvijas Banka aicina tās mazāk nozīmīgās kredītiestādes, kuras ir citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (O-SII), DAP ietvert abus ar MREL saistītos rādītājus, tos atbilstoši kalibrēt un pastāvīgi pārraudzīt.

2. DAP rādītāju kalibrēšana

Horizontālajā pārbaudē tika novērtēta kredītiestāžu DAP ietverto kapitāla un likviditātes rādītāju DAP iedarbināšanas līmeņu3DAP iedarbināšanas līmenis ir DAP noteikts kvantitatīvs robežlielums, kura sasniegšana norāda uz būtisku finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un kalpo kā signāls kredītiestādei sākt iekšējās eskalācijas procesu, lai pieņemtu lēmumu par konkrētu darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanu vai neīstenošanu, informējot Latvijas Banku gan par rādītāja robežlieluma sasniegšanu, gan par pieņemto lēmumu attiecībā uz darbības atjaunošanas pasākumu nepieciešamību.
kalibrēšanas kvalitāte, īpašu uzmanību pievēršot DAP iedarbināšanas līmeņa savlaicīgumam un tam, vai šis līmenis atbilst novērotajai labajai uzraudzības praksei. Pārbaudē tika izvērtēti DAP iedarbināšanas līmeņi šādiem rādītājiem: pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (CET1), pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier1), kopējais kapitāla rādītājs (TCR), sviras rādītājs (LR), likviditātes seguma rādītājs (LCR) un neto stabilā finansējuma rādītājs (NSFR). Katras kredītiestādes noteiktais DAP iedarbināšanas līmenis tika salīdzināts horizontāli un ar kredītiestāžu sektora labo praksi Latvijā un Eiropas Savienībā, balstoties uz Eiropas Centrālās bankas 2019. gada horizontālās pārbaudes secinājumiem (Benchmarking of Recovery Plans, 2020).

Jāņem vērā, ka dažu kredītiestāžu iesniegtie DAP tika sagatavoti laikā, kad spēkā vēl nebija normatīvā regulējuma grozījumi, kas nosaka papildu prasības rādītāju robežlielumu kalibrēšanai. Tomēr šo DAP dati tika iekļauti salīdzinošajā analīzē un izmantoti, ja tie bija salīdzināmi.

Secinājumi

• Aptuveni pusei no izlasē iekļautajām kredītiestādēm kapitāla rādītāji (kas nav MREL) bija kalibrēti apmierinoši vai labi. Vienai kredītiestādei tika konstatēta nepieciešamība pārskatīt atsevišķu kapitāla rādītāju kalibrēšanas līmeņus, lai tie atbilstu pieejai, kas nodrošina iespēju aktivizēt DAP savlaicīgi pirms regulatīvo prasību pārkāpuma.
• Likviditātes rādītāji LCR un NSFR bija kalibrēti piesardzīgi.

Novērojumi

• Atsevišķas mazāk nozīmīgās kredītiestādes kalibrējušas DAP iedarbināšanas līmeņus virs kopējo kapitāla rezervju prasības. Viena kredītiestāde virs kopējo kapitāla rezervju prasības kalibrējusi tikai pirmā līmeņa kapitāla rādītāju, bet pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju attiecīgi kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros. Viena no kredītiestādēm, kuras kalibrējušas DAP iedarbināšanas līmeņus virs kopējo kapitāla rezervju prasības, pirmā līmeņa kapitāla rādītāja un pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāja robežlielumu noteikusi ar piesardzīgu intervālu, bet kopējo kapitāla rādītāju ar salīdzinoši ļoti nelielu intervālu. Cita kredītiestāde kalibrējusi pirmā līmeņa kapitāla rādītāja un pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāja robežlielumu kopējā kapitāla rādītāja robežlieluma līmenī.

Analizējot mazāk nozīmīgo kredītiestāžu kapitāla rādītāju robežlielumu kalibrēšanu, Latvijas Banka secināja, ka dažām kredītiestādēm trūkst pietiekamas izpratnes par to, kā nosaka kredītiestādei saistošo kapitāla prasību, kuras nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu un pirmā līmeņa pamata kapitālu, un kopējo kapitāla rezervju prasības segšanai nepieciešamā kapitāla struktūru.

• Mazāk nozīmīgās kredītiestādes, kuras DAP iedarbināšanas līmeņus kalibrēja virs kopējām prasībām, kapitāla rādītāju robežlielumus bija noteikušas šādās amplitūdās:
  • pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (CET1): no +0.37 līdz +6.63 procentpunktiem (vidēji +2.78 procentpunkti);
  • pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier1): no +0.37 līdz +4.47 procentpunktiem (vidēji +1.71 procentpunkts);
  • kopējais kapitāla rādītājs (TCR): no +0.19 līdz +1.6 procentpunktiem (vidēji +0.72 procentpunkti);
  • sviras rādītājs (LR): no +0.5 līdz +3.6 procentpunktiem (vidēji +1.49 procentpunkti);
  • likviditātes seguma rādītājs (LCR): no +5 līdz +20 procentpunktiem (vidēji +15 procentpunkti);
  • neto stabilā finansējuma rādītājs (NSFR): no +5 līdz +25 procentpunktiem (vidēji +15.83 procentpunkti).
• Tāpat tika secināts, ka kredītiestādes piemēro atšķirīgas pieejas DAP iedarbināšanas līmeņu noteikšanai un kredītiestāžu sektorā nav izveidojusies vienota izpratne par šo rādītāju kalibrēšanas principiem.

Latvijas Bankas rekomendācijas, labās prakses piemēri un skaidrojumi

1. Latvijas Banka aicina mazāk nozīmīgās kredītiestādes kapitāla un likviditātes rādītāju kalibrēšanas procesā ievērot šādus principus:

• kalibrējot DAP kapitāla rādītāju robežlielumus, mazāk nozīmīgajām kredītiestādēm DAP iedarbināšanas līmenis būtu jānosaka virs kopējo kapitāla rezervju prasības, piesardzīgi nodrošinot pietiekamu intervālu no kopējo kapitāla rezervju prasības.
  
  Šim nolūkam kredītiestādēm jāņem vērā jauno DAP noteikumu Nr. 354 prasības attiecībā uz DAP rādītāju kalibrēšanu, īpaši jauno DAP noteikumu Nr. 354 41. punkts.
  Latvijas Banka vērš uzmanību, ka, kalibrējot DAP kapitāla rādītāju robežlielumus, jānodrošina, lai tie pietiekami savlaicīgi brīdinātu par krīzes situācijas iestāšanos, tādējādi nodrošinot tās identificēšanu agrīnā stadijā. Tas novērstu nepamatotu kavēšanos darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanā un ļautu kredītiestādēm veikt efektīvas un savlaicīgas darbības krīzes situācijas risināšanai. Jāņem vērā arī tas, ka kapitāla atjaunošanas pasākumu īstenošanai var būt vajadzīgs ilgāks laiks un ka to īstenošanu var ietekmēt kredītiestādes iespējas piesaistīt kapitālu, kā arī tirgus un citi apstākļi. Šāda pieeja atbilst arī labajai praksei, kas novērota citu Eiropas Savienības dalībvalstu mazāk nozīmīgajās kredītiestādēs.
  
  Vienlaikus Latvijas Banka atzīst, ka saskaņā ar DAP noteikumiem kredītiestāde var noteikt kapitāla rādītāja DAP iedarbināšanas līmeni kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros. Izmantojot šādu pieeju, kredītiestādei DAP ir jāsniedz kvalitatīvs pamatojums par tās spēju īstenot darbības atjaunošanas pasākumus kopējo kapitāla rezervju prasības pilnīgas vai daļējas neievērošanas gadījumā, jo kredītiestādei, kura neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kļūst saistoši Kredītiestāžu likumā noteiktie kapitāla saglabāšanas pasākumi un ierobežojumi (piem., kapitāla saglabāšanas plāns, maksimāli sadalāmās summas aprēķins), kā arī var tikt apgrūtinātas finansējuma piesaistes iespējas.
  
  DAP rādītāju robežlielumu kalibrēšana virs kopējo kapitāla rezervju prasības nenozīmē, ka kredītiestāde krīzes situācijā nepieciešamības gadījumā nedrīkst izmantot kapitāla rezerves;

• sasniedzot rādītāja DAP iedarbināšanas līmeni, kredītiestādei nav pienākuma automātiski iedarbināt DAP, un DAP noteiktie robežlielumi nav uzskatāmi par obligātu regulējošo prasību.
  
  Rādītāja DAP iedarbināšanas līmeņa sasniegšana nozīmē, ka atbilstoši jauno DAP noteikumu Nr. 354 45.–46. punktam kredītiestādei ir pienākums vienas darbdienas laikā sākt iekšējo eskalāciju un ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc eskalācijas informēt Latvijas Banku par rādītāja robežlieluma sasniegšanu.
  
  Kredītiestāde izvērtē robežlieluma sasniegšanu, novērtē situāciju un pieņem lēmumu īstenot vai neīstenot darbības atjaunošanas pasākumus.
  
  Pēc tam kredītiestāde nekavējoties informē Latvijas Banku par pieņemto lēmumu attiecībā uz darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanu (saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 9. panta devīto daļu informē par lēmumu īstenot DAP noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus un saskaņā ar jauno DAP noteikumu Nr. 354 45.4. apakšpunktu – par lēmumu tos neīstenot);

• likviditātes rādītāja DAP iedarbināšanas līmenis jānosaka ar pietiekamu intervālu no regulējošajām prasībām, lai nodrošinātu savlaicīgu krīzes atpazīšanu un eskalāciju. Šā principa ievērošana ir svarīga, jo Latvijas Bankas pieredze liecina, ka ne tikai kredītiestādes kapitāla, bet arī likviditātes situācija krīzes gadījumā var strauji pasliktināties;
  
  
• kapitāla struktūras izvērtējumam jābūt neatņemamai kalibrēšanas procesa sastāvdaļai, ņemot vērā iespējamo nepieciešamību piesaistīt papildu kapitālu un palielināt likviditāti;
  
  
• kopējo kapitāla rezervju prasība (CBR) jāņem vērā pilnā apmērā – gan papildus kopējam kapitāla rādītājam (TCR), gan pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājam (CET1) un pirmā līmeņa kapitāla rādītājam (Tier1);

 

 

• kredītiestādes kapitāla rādītāju robežlielumiem vienmēr jāpārsniedz pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu (t. i., P1R un P1R sviras rādītājam), un attiecīgās papildu pašu kapitāla prasības, ko Latvijas Banka nosaka saskaņā ar Kredītiestāžu 101.³panta 4.⁴daļas 1. punktu un 101.¹⁶ panta septīto vai astoto daļu (t. i., P2R un P2R pārmērīgas sviras riskam), un kredītiestādei jānodrošina to savlaicīga pārskatīšana.
  Latvijas Banka aicina, nosakot kapitāla rādītāju robežlielumus un saskaņojot tos ar kredītiestādes riska pārvaldības sistēmu, piemērot “luksofora principu” atbilstoši šādiem nosacījumiem:
  • sarkanais līmenis (vai oranžais līmenis četru krāsu luksoforā) – DAP iedarbināšanas līmenis;
  • dzeltenais līmenis, t. i., agrīnās brīdināšanas līmenis, – nosaka ieteicamās kapitāla rezerves prasības (turpmāk – P2G4P2G – Latvijas Bankas saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.¹⁷ pantu kredītiestādei noteiktā ieteicamā kapitāla rezerves prasība, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.
    ) līmeni vai līmeni, kas tuvs P2G;
  • zaļais līmenis– kredītiestādes mērķa līmenis normālos apstākļos (zaļo līmeni var neiekļaut).

 

 

2. Latvijas Banka sagaida, ka kredītiestāde informēs Latvijas Banku, ja tā pārkāps P2G, lai nodrošinātu, ka Latvijas Banka ir savlaicīgi informēta par P2G neievērošanu un kredītiestādes rīcību minētā pārkāpuma novēršanai. Latvijas Banka vērš uzmanību, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 8. panta trešo daļu kredītiestādēm ir jāinformē Latvijas Banka par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt stabilu un normatīvajiem aktiem atbilstošu kredītiestādes turpmāko darbību.

3. Latvijas Banka paskaidro, ka īpaša likviditātes prasība nav saistīta ar iepriekš noteikto likviditātes rādītāju. Īpašu likviditātes prasību kredītiestādei nosaka ar Latvijas Bankas padomes lēmumu. Savukārt kredītiestāde var ietvert DAP likviditātes rādītājus, kurus tā izmanto iekšējā likviditātes pārvaldībā, kā papildu likviditātes rādītājus, kas nav minimālajā rādītāju sarakstā.

3. Darbības atjaunošanas pasākumi

Galvenie secinājumi

• Vienas pārbaudītās kredītiestādes DAP bija ietverti tikai četri darbības atjaunošanas pasākumi, kas ir būtiski mazāk nekā kredītiestāžu sektorā pieņemts.
• Kredītiestādes dažkārt ir pārāk optimistiskas attiecībā uz atsevišķu darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas iespējām un termiņiem, īpaši krīzes situācijā, kad laika, pieejamības un saskaņošanas faktori var ievērojami apgrūtināt plānoto pasākumu īstenošanu.

Piemēri no pārbaudē identificētās prakses

• Esošo akcionāru ieguldījumi pamatkapitālā. Vairākas kredītiestādes paredz šā pasākuma īstenošanu 1–6 mēnešu laikā. Latvijas Bankas novērojumi liecina, ka šāda veida pasākumu realizācija krīzes apstākļos ir sarežģīta un laikietilpīga. Labā prakse būtu noteikt, ka īstenošanas termiņš ir vismaz 3–6 mēneši atkarībā no kredītiestādes attiecīgā pasākuma īstenošanas gatavības līmeņa (veiktas sagatavošanās aktivitātes).

• Ieguldījumi pamatkapitālā, piesaistot jaunu akcionāru vai stratēģisko investoru. Plānotie termiņi vairumā gadījumu ir 3–9 mēneši. Tomēr praksē šā pasākuma īstenošana var prasīt ievērojami vairāk laika, jo nepieciešams identificēt un uzrunāt potenciālo investoru, ņemot vērā kredītiestādes finansiālās problēmas, vienoties par darījuma nosacījumiem un iziet procesu, kas saistīts ar būtiskas līdzdalības ieguves saskaņošanu. Labā prakse termiņa noteikšanā: termiņš ir vismaz 9 mēneši.

• Dažas kredītiestādes pārāk optimistiski novērtē un paļaujas uz pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļaujamo kapitāla instrumentu (AT1) emisiju, savukārt Latvijas Bankas pieredze liecina, ka kapitāla piesaiste ar šādu instrumentu palīdzību krīzes apstākļos varētu būt apgrūtināta. Labā prakse: kritiski un detalizēti novērtēt pasākuma īstenošanas iespējamību un ticamību.

• Kredītportfeļa vai tā daļas pārdošana. Kredītiestādes paredz šā pasākuma īstenošanu 1–12 mēnešu laikā. Tomēr Latvijas Banka norāda, ka krīzes situācijā darījuma noslēgšana var prasīt ilgāku laiku, ņemot vērā potenciālo pircēju piesaistes sarežģītību, darījuma struktūras izstrādi, kā arī iespējamu nepieciešamību saņemt saskaņojumu atbilstoši Kredītiestāžu likuma 59.² pantam. Par labo praksi uzskatāma iepriekšēja sagatavošanās: identificēti iespējamie pircēji, izvērtēti darījuma nosacījumi un termiņi, veikts piesardzīgs novērtējums par pārdošanas iespējamajiem diskontiem.

Novērojumi

• Kopumā kredītiestāžu sektorā tikai aptuveni 18 % no visiem DAP ietvertajiem pasākumiem ir raksturojami kā pasākumi ar augstu efektivitāti un īstenošanas iespējamību.
• Neskatoties uz atšķirībām formulējumā, kredītiestāžu DAP visbiežāk iekļautie pasākumi ir līdzīgi un ietver:
  • kapitāla palielināšanu, ko veic akcionāri;
  • kredītportfeļa pārdošanu;
  • vērtspapīru portfeļa pārdošanu.

 

 

 

Latvijas Bankas rekomendācijas un labās prakses piemēri

1. Latvijas Banka aicina kredītiestādes, izstrādājot DAP un nosakot tajos darbības atjaunošanas pasākumus, ņemt vērā Eiropas Banku iestādes apkopoto labo praksi, kas ietverta ziņojumā “Recovery Planning Comparative Report on Recovery Options” (2017)5Eiropas Banku iestādes ziņojums (Recovery planning comparative report on recovery options).
   .
2. Darbības atjaunošanas pasākumiem ir jābūt reālistiskiem, praktiski īstenojamiem un pielāgotiem krīzes apstākļiem, ņemot vērā iespējamos juridiskos, operacionālos un tirgus ierobežojumus. Tāpēc Latvijas Banka aicina kredītiestādes rūpīgi izvērtēt visus ietekmējošos faktorus un pamatoti noteikt katra pasākuma efektivitāti, īstenošanas iespējamību un termiņu.
3. Latvijas Banka sagaida, ka kredītiestādes savus DAP izstrādās tā, lai dominētu pasākumi ar augstu efektivitāti un realizācijas varbūtību, nevis tikai formāli uzskaitīti pasākumi ar mazu praktisko nozīmi.

Noslēgums

Horizontālās pārbaudes rezultāti kopumā ir vērtējami apmierinoši – vairākums kredītiestāžu ir nodrošinājušas DAP saturisko atbilstību un piesardzīgu pieeju rādītāju kalibrēšanā un darbības atjaunošanas pasākumu izstrādē. Tomēr vairākām kredītiestādēm konstatēti uzlabojami aspekti, par kuriem sniegta individuāla atgriezeniskā saite un kuru novēršanu Latvijas Banka vērtēs nākamajā DAP iesniegšanas reizē. Latvijas Banka aicina visas kredītiestādes, pilnveidojot savus DAP, ņemt vērā pārbaudē identificēto labo praksi un sniegtās rekomendācijas. Atbilstoši gada uzraudzības plānam 2025. gadā Latvijas Banka veiks padziļinātu horizontālo pārbaudi par DAP scenāriju pieņēmumu kvalitāti.