Pārbaude veikta: 2024. gada 1. pusgadā.
Attiecas uz: visiem apdrošināšanas komersantiem un apdrošināšanas brokeriem, kuri uztur apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistru, un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem.
Pārbaudes tvērums un mērķis
Latvijas Banka 2024. gada 1. pusgadā veica nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību un dalībvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāļu (turpmāk kopā – apdrošinātāji) reģistrēto apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku (turpmāk arī – APS) darbības atbilstības neklātienes pārbaudi ar mērķi izvērtēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku darbības atbilstību Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (turpmāk – API likums) noteiktajām prasībām.
Latvijas Banka pārbaudi veica, pieprasot informāciju apdrošinātājiem un izvērtējot to tīmekļvietnēs publicētos APS reģistrus, kā arī citu publiski pieejamo informāciju. Pārbaudes mērķis bija pārliecināties, cik rūpīgi un atbildīgi apdrošinātāji izvērtē potenciālos APS un kādus kontroles pasākumus veic, lai nodrošinātu APS darbības atbilstību API likumā noteiktajām prasībām.
API likuma 18. panta sestā daļa nosaka, ka apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai apdrošināšanas brokeris ir atbildīgs par tā uzturētajā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā reģistrētā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka veikto apdrošināšanas izplatīšanu un par to, lai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nepārtraukti atbilstu šā likuma II nodaļā un šajā pantā noteiktajām prasībām.
Saskaņā ar API likumu apdrošinātājam ir tiesības apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrēt kā (detalizētāk skatīt shēmā):
- apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, kuram piemēro API likuma 3. panta otrajā daļā noteiktās prasības (turpmāk – izņēmuma APS);
- apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, kuram piemēro visas attiecīgās API likumā noteiktās prasības.
Fakti, secinājumi un konstatētie trūkumi
Pārbaudes rezultātā Latvijas Banka konstatēja trūkumus saistībā ar API likumā noteikto prasību ievērošanu 7 apdrošinātāju (no pārbaudītajiem 9), kuri uztur APS reģistru, darbībā.
Pēc Latvijas Bankas uzsāktās APS darbības pārbaudes 8 apdrošinātājiem (no pārbaudītajiem 9) samazinājās kopējais reģistrēto APS skaits (skatīt attēlu). Vienam apdrošinātājam APS skaits samazinājās pat par 31 personu.
Tikai 5 APS (no kopumā 578) nav izņēmuma APS statusa. Ceļojumu apdrošināšanu no kopējā APS skaita izplata 94 % jeb 544 izņēmuma APS.
Latvijas Banka 02.01.2024. izskatīja katra apdrošinātāja tīmekļvietnē publicēto APS reģistru un izvērtēja tajā norādīto informāciju, un konstatēja, ka atsevišķos reģistros:
- pastāv vairākas neprecizitātes, tādas kā – nav norādīta precīza informācija par apdrošināšanu, kas papildina APS piedāvāto preci vai pakalpojumu, bet tā vietā ir norādīts apdrošināšanas produkta nosaukums, kas ietver vairākus apdrošināšanas veidus;
- informācija nav aktuāla, piemēram, mainījies APS nosaukums, juridiskā adrese vai pat ir norādīts tāds subjekts, kurš ir likvidēts jau 2021. gadā.
Tāpat Latvijas Banka identificēja, ka apdrošinātāju tīmekļvietnēs publicētajos APS reģistros atsevišķos gadījumos ir reģistrēti tādi APS:
- kuru tiesiskā forma ir biedrība vai kuri ir citas dalībvalsts uzņēmumu reģistra iestādes vestajā reģistrā reģistrēti subjekti, kaut gan API likuma 6. panta otrajā daļā nav paredzēta šādu personu reģistrēšana par APS;
- kuriem apdrošinātājs ir atļāvis izplatīt palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanu, taču saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra Tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā norādīto informāciju tie nav saņēmuši tūrisma operatora vai tūrisma aģenta licenci kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšanai vai arī nav reģistrēti kā saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji;
- kuri nav tiesīgi pārdot palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanu, jo to piedāvātās preces vai pakalpojumi (piemēram, mēbeļu pārdošana, juridisko pakalpojumu sniegšana vai palīdzība vīzu noformēšanā dzīvošanai Eiropas Savienības valstīs) neatbilst API likuma 3. panta otrās daļas 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem;
- uz kuriem attiecas API likuma 3. panta otrās daļas prasības un kuri izplata sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Līdz ar to nav ņemts vērā Latvijas Bankas iepriekš sniegtais viedoklis par šo jautājumu;
- kuri vienā APS reģistrā ir reģistrēti kā tādi, uz kuriem saskaņā ar API likuma 3. panta otro daļu neattiecas šis likums, un vienlaikus citā APS reģistrā kā tādi, uz kuriem attiecas visas šim apdrošināšanas izplatītāja veidam noteiktās API likuma prasības. Minētajā gadījumā apdrošinātāja reģistrēts APS ir ieguvis tiesības izplatīt vairāku apdrošinātāju savstarpēji konkurējošus apdrošināšanas produktus (KASKO).
Latvijas Bankas iepriekš konstatētie fakti attiecībā uz APS reģistros norādīto informāciju liecina, ka:
- apdrošinātāju izveidotajā APS reģistrēšanas procesā un APS darbības pārraudzībā ir trūkumi – apdrošinātāju izveidotās procedūras neparedz nepieciešamo pasākumu un darbību izpildi, tās ir sadrumstalotas un atspoguļo atsevišķu atbildīgo darbinieku pienākumus, bet ne procesu kopumā. Apdrošinātāji visbiežāk nav izveidojuši visaptverošu apdrošināšanas izplatītāju pārvaldības sistēmu, iekšējai kontrolei izmantojot datu automatizētu apmaiņu un sinhronizētas veicamās darbības;
- apdrošinātāji nepietiekam pārzina API likuma prasības vai interpretē tās savās interesēs. Tas izpaužas, izņēmuma APS reģistrā iekļaujot personas, kuru iekļaušanu API likums nepieļauj, tai skaitā personas, kurām nav tiesību nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu.
API likumā noteiktais ierobežojums izņēmuma APS piedāvāt papildu apdrošināšanas segumus
Papildus iepriekš norādītajiem trūkumiem Latvijas Banka pārbaudes ietvaros konstatēja, ka izņēmuma APS ir piešķirtas tiesības piedāvāt klientiem plašāku apdrošināšanas segumu, nekā to pieļauj API likuma 3. panta otrās daļas 1. punkts, nosakot, kāda veida risku apdrošināšanu izņēmuma APS var piedāvāt klientiem.
Šo konstatēto faktu pierāda arī apdrošinātāju 2024. gadā iesniegtais "Pārskats par apdrošināšanas izplatīšanas kanāliem". Minētajā pārskatā apdrošinātājiem parakstītās apdrošināšanas prēmijas bija jānorāda sadalījumā pa apdrošināšanas veidiem un sadalījumā pa izplatīšanas kanāliem, tai skaitā pa apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem. Pārskatā atspoguļotā informācija liecināja, ka apdrošinātāju iekšējās sistēmās nav nodrošināts precīzs apdrošināšanas izplatītāju sadalījums, lai minētajā pārskatā sniegtu patiesus datus. Turklāt no apdrošinātāju sniegtās informācijas Latvijas Banka secināja, ka izņēmuma APS, piemēram, pārdodot KASKO, kurā apdrošinātāji ir iekļāvuši ļoti plašu un dažādu apdrošināmo risku segumus, piedāvā klientiem iegādāties arī nelaimes gadījumu apdrošināšanu.
Situācijās, kad izņēmuma APS piedāvā klientam iegādāties KASKO ar plašāku risku segumu un iespēju iegādāties arī nelaimes gadījumu apdrošināšanu, tas pārkāpj API likuma 3. panta otrās daļas 1. punkta nosacījumus attiecībā uz apdrošināmajiem riskiem. Šāda veida apdrošināšanu varētu piedāvāt tikai tāds APS, kas ir reģistrēts kā APS, kuram piemēro visas attiecīgās API likumā noteiktās prasības.
Ieteikumi sadarbībai ar APS
Latvijas Banka, ņemot vērā pārbaudē konstatēto, sniedz apdrošinātājiem ieteikumus, kā novērst un turpmāk nepieļaut API likuma normu neievērošanu, tādā veidā sniedzot patērētājiem uzticamu pakalpojumu un mazinot iespējamus apdrošinātāja reputācijas riskus. Sniegto ieteikumu saraksts ir ierobežots, ņemot vērā pārbaudē apskatītos jautājumus, un tas negarantē pilnīgu API likuma prasību ievērošanu.
Procedūras un tajās noteikto nosacījumu izpilde
Saskaņā ar API likuma prasībām apdrošinātājam ir jāizstrādā procedūras un jānodrošina to ievērošana, lai tādējādi nodrošinātu API likuma prasību izpildi, tai skaitā jāizstrādā procedūra attiecībā uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrāciju (API likuma 13. panta desmitā daļa) un procedūra attiecībā uz izplatīšanas līguma noteikumiem (API likuma 11. panta septītā daļa).
Lai procedūras būtu piemērojamas, tām ir jābūt balstītām uz apdrošinātāja izveidotajiem procesiem, kā arī integrētām kopējā apdrošināšanas izplatītāju pārvaldības sistēmā. Procesiem savukārt jāparedz automatizēta informācijas apmaiņa un pārbaude, lai pēc iespējas mazinātu cilvēcisko kļūdu ietekmi.
Efektīva sistēma būs tikai tad, kad apdrošinātājs regulāri un pastāvīgi pārliecināsies par izveidotā procesa spēju darboties un atbilstību noteiktajām regulatīvajām prasībām.
1. Procesā pirms APS reģistrēšanas un pirms izplatīšanas līguma ar APS noslēgšanas
Ieviest kontroles sistēmas, lai izvērtētu, vai potenciālais APS:
1.1. sākotnēji atbilst statusam attiecībā uz personām, kuras var reģistrēt par APS (API likuma 6. panta trešā daļa);
1.2. sākotnēji atbilst īpaši noteiktiem nosacījumiem attiecībā uz apdrošināšanas izplatīšanu, ja apdrošināšana ir papildinājums piedāvātajai precei vai pakalpojumam (API likuma 3. panta otrās daļas 1. un 2. punkts) un personu plānots reģistrēt kā izņēmuma APS;
1.3. pārdod tādas preces vai sniedz tādus pakalpojumus, kuriem apdrošināšana būs vienīgi šīs preces vai pakalpojuma papildinājums (API likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkts);
1.4. ir reģistrēts Patērētāju tiesību aizsardzības centra Tūrisma pakalpojuma sniedzēju reģistrā, ja potenciālais APS plāno izplatīt palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanu;
1.5. nav jau reģistrēts kā apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks (apdrošināšanas komersanti, kuri uztur apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistru; apdrošināšanas brokeri, kuri uztur apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistru;
1.6. nodrošina, ka APS atbildīgā persona un tā apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītie darbinieki atbilst API likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz izglītību, zināšanām un prasmēm, kā arī reputāciju;
1.7. atbildīs API likuma 22. pantā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz amatu savienošanas ierobežojumiem;
1.8. neizplatīs savstarpēji konkurējošus apdrošināšanas produktus, kā noteikts API likuma 4. panta piektajā daļā;
1.9. neradīs apdrošinātājam būtiskus reputācijas, finanšu vai citus riskus. Šajā aspektā apdrošinātāja interesēs būtu svarīgi izvērtēt ne tikai API likumā noteikto minimālo reputāciju ietekmējošo informāciju, bet arī dažādus ar APS pamatdarbību un citiem aspektiem saistītus apstākļus, piemēram, APS iesaisti tiesvedībās, valsts iestāžu – Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts ieņēmumu dienesta u. c. – pieņemtos lēmumus par normatīvo aktu pārkāpumiem APS darbībā, to, vai īpašnieks nav sankcijām pakļauta persona, vai APS nav ilgstoši un lieli nodokļu parādi vai citas nenokārtotas saistības, citu publiski par APS, tai skaitā par tā valdes, padomes locekļiem un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem, zināmo negatīvo informāciju un līdzīgus apstākļus.
2. Sadarbības laikā ar APS
Ieviest kontroles sistēmas, lai attiecībā uz esošajiem APS:
2.1. apdrošinātāja tīmekļvietnē publicētajā APS reģistrā ir norādīta precīza, pilnīga un skaidra informācija par APS, kā noteikts API likuma 13. panta pirmajā daļā. Apdrošinātājs APS reģistrā izņēmuma APS gadījumā atbilstoši API likuma prasībām ir tiesīgs nenorādīt atbildīgās personas vārdu un uzvārdu;
2.2. tiek nodrošināts, ka APS ir skaidri zināmas API likuma prasības, kuras tam ir jāievēro, veicot apdrošināšanas izplatīšanu, un apdrošinātājs regulāri kontrolē šo prasību ievērošanu, piemēram, prasības attiecībā uz amatu savienošanas ierobežojumiem, prasības atbildīgajai personai un apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem, prasība apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam saņemt apmācību 15 stundas gadā, prasība uzturēt apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistru, prasības par apdrošināšanas prēmiju saņemšanu atsevišķajā naudas kontā u. c.;
2.3. apdrošinātājs ir pārliecinājies, ka APS un izņēmuma APS pirms apdrošināšanas izplatīšanas uzsākšanas un klientu apkalpošanas ir jau sagatavojis attiecīgi API likuma 37. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto informāciju, kura ir jāsniedz klientiem pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, lai APS un izņēmuma APS to varētu sniegt klientiem neatkarīgi no apdrošināšanas līguma noslēgšanas veida (klātienē vai attālināti, piemēram, APS tīmekļvietnē vai ar e‑pasta palīdzību);
2.4. APS, tai skaitā izņēmuma APS, tiek sniegta pilnīga informācija par izplatāmo apdrošināšanu produktu, lai APS klientiem varētu sniegt informāciju par apdrošināšanas produktu un spētu atbildēt uz klientu jautājumiem;
2.5. ja apdrošinātājs APS un izņēmuma APS tīmekļvietnēs ievieto apdrošinātāju izstrādātos ceļojumu apdrošināšanas kalkulatorus, tiek nodrošināts, ka klients ceļojumu apdrošināšanu var iegādāties tikai kopā ar ceļojumu (pakalpojumu), ko tas iegādājas pie APS vai izņēmuma APS. Saskaņā ar API likuma prasībām APS nav tiesīgs klientam piedāvāt apdrošināšanu, piemēram, ceļojumu apdrošināšanu, kā atsevišķi iegādājamu pakalpojumu vai arī tādu apdrošināšanu, kad tiek pārsniegts API likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā noteiktais apdrošināšanas prēmijas apmērs tādam apdrošināšanas līgumam, kura termiņš ir ne vairāk kā 90 dienas;
2.6. nepaļautos tikai uz to, ka APS pats vienmēr un visos gadījumos sniegs informāciju apdrošinātājam par izmaiņām, tai skaitā par darbības veida maiņu vai reģistrācijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra Tūrisma pakalpojuma sniedzēju reģistrā anulēšanas faktu. Lai gan šādas informācijas sniegšanu nosaka gan API likums, gan arī tam jābūt iekļautam savstarpēji noslēgtajā izplatīšanas līgumā, tomēr arī pašiem apdrošinātājiem jāpārliecinās par saņemtās informācijas atbilstību tiem pieejamās datubāzēs. Ņemot vērā reģistrēto APS skaitu, nepieciešams ieviest periodisku kontroli (reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā, gadā) par APS reģistrā norādītās informācijas aktualitāti, ticamību un atbilstību API likuma prasībām;
2.7. noteiktu kārtību, paredzot to izplatīšanas līgumā, par sadarbības turpināšanu vai pārtraukšanu, ja APS ilgstoši neveic apdrošināšanas izplatīšanu. Šādā veidā uzlabosies klientiem sniegtā pakalpojuma kvalitāte un tiks mazināts apdrošinātāju reputācijas risks.
3. Pēc izplatīšanas līguma izbeigšanas ar APS
3.1. Nekavējoties slēgt piekļuvi apdrošinātāja sistēmām un izslēgt to no APS reģistra, vienlaikus aktualizējot informāciju apdrošinātāja tīmekļvietnē publicētajā APS reģistrā.
3.2. Pārliecināties, ka no APS, kurš izslēgts no APS reģistra, tīmekļvietnes tiek dzēsta informācija par sadarbību ar apdrošinātāju un par tā apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.
4. Citi ieteikumi
4.1. Pastāvīgi veikt uzlabojumus iekšējās procedūrās un ieviest regulārus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus apdrošinātāja vārdā sniedz apdrošināšanas aģenti un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki un to apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki, kuri ir rūpīgi pārbaudīti un atbilst kā reģistrācijas prasībām, tā arī citām API likuma prasībām.
4.2. Izmantot uzņēmumu monitoringa rīkus, lai savlaicīgāk konstatētu izmaiņas reģistrētā APS datos (mainījusies juridiskā adrese, nosaukums, īpašnieki, darbības veids, APS likvidēts utt.), un veikt attiecīgas izmaiņas APS reģistrā, tai skaitā apdrošinātāja tīmekļvietnē publicētajā APS reģistrā.
4.3. Iepazīties ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes sniegtajiem skaidrojumiem par jautājumiem, kuri skar APS, tai skaitā izņēmuma APS.
Latvijas Bankas sniegto ieteikumu ievērošana
- sekmēs labāku klientu izpratni un apmierinātību ar APS veikto apdrošināšanas izplatīšanu;
- veicinās apdrošinātāju izpratni par būtiskākajiem aspektiem, kuri saskaņā ar API likumu ir jāņem vērā, uzticot apdrošināšanas izplatīšanu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem;
- uzlabos apdrošinātāju spējas efektīvāk kontrolēt APS darbību un to veikto apdrošināšanas izplatīšanu;
- samazinās apdrošinātāju reputācijas, finanšu un citus riskus, kuri var rasties no sadarbības ar API likumam neatbilstošiem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem;
- atvieglos apdrošinātājiem noteiktā pienākuma pastāvīgi nodrošināt aktuālu informāciju APS reģistrā izpildi.