Publicēts: 12.12.2024.

Pirmdien, 16. decembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Kāposts", atklājot kāpostu dziļo simboliskumu, nesot veselību, pārticību un arī labsajūtu.

kaposts averskaposts revers


Mēdz uzskatīt, ka kāpostus Latvijas teritorijā iepazina ap 11.–13. gs., un drīzumā tie kļuva par vienu no galvenajiem dārzeņiem mūsu senču virtuvē. Tomēr kāposta plašais pielietojums meklējams ne tikai virtuvē.

Senajā Grieķijā un Romā kāpostu uzskatīja par dziedniecisku un vēl citādi vērtīgu augu. Saskaņā ar romiešu mītu galvenais dievs Jupiters, cenšoties izprast orākula pareģojumu, esot nosvīdis. Dieva sviedri tecējuši zemē, un no sviedru lāsēm izaugušas kāpostgalvas. Romieši šo augu nosaukuši par galvu (caput). Kad latvietis saka "kāpostgalva", iznāk "galvu galva", jo vārds "kāposts" ir pārveidojums no latīņu caput.

Zaļo lapu dēļ kāposts asociējas ar banknošu zaļo krāsu, un vārdu "kāposts" reizēm lietojam, runājot par naudu, arī bagātību. Annas dienā (26. jūlijā) latvieši apdāvināja cits citu ar kāpostu lapām, ticot, ka tas vairos bagātību.

Mēdza uzskatīt, ka kāpostu ēšana vairo auglību, un tas sasaucas ar mītu, ka bērnus atrod jeb bērni piedzimst kāpostos.

Vecgada vakarā latvieši tradicionāli ēd skābētus kāpostus, lai gada laikā piedzīvotais "skābums" jeb neveiksmes tiktu apēstas bez pēdām.

Kāpostu lapas izmanto arī tautas medicīnā, pieliekot tās slimajai ķermeņa daļai.

Pat ja tas ir tikai mīts, ka kāposti nes pārticību, veselību un pēcnācējus, nav noliedzams, ka šis dārzenis ir ieņēmis būtisku vietu gan sadzīvē, gan virtuvē.

Asprātīgo kolekcijas monētu "Kāposts" radījis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.


Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 16. decembra plkst. 12.00.

Monētas cena – 89.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 4 monētas.
Monētas tirāža ir 3500 eks.
Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.


Citi jaunumi

22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...
03.04.2025.

2024. gadā būtiski pieaudzis ar elektronisko naudu veikto maksājumu apmērs

2024. gada beigās Latvijā darbojās 8 elektroniskās naudas...
02.04.2025.

Latvijas Banka izsniedz AS "Sincera Insurance" apdrošināšanas licences

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja 2. aprīlī pieņēma lēmumu...