Publicēts: 16.10.2024.

Šodien notika Latvijas Bankas organizētās Ilgtspējas brokastis apdrošināšanas nozares ekspertiem. Tajās Latvijas Banka iepazīstināja ar tās veikto pētījumu par Latvijas mājsaimniecību aizsardzību klimata risku apdrošināšanā, nozares pārstāvji apsprieda šīs vasaras vētras un lietusgāžu izraisīto plūdu laikā gūtās mācības, kā arī pārrunāja iespējamos risinājumus nozares problēmām, piemēram, valodas lietojumu finanšu dokumentos.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile akcentē: "Klimata pārmaiņu rezultātā pieaudzis dabas katastrofu mērogs un biežums visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Latvijas Bankas pētījums apliecina, ka arī Latvijas mājsaimniecības arvien biežāk cieš no dabas katastrofu radītiem zaudējumiem, kuri katru gadu pieaug. Tagad, kad kāds laiks pēc šā gada jūlija notikumiem ir pagājis un lielākā daļa pieteikto atlīdzību ir noregulētas, ir laiks uzdot sev jautājumu – vai nozare ir gatava šādām situācijām un kas paveicams, lai pilnveidotu klimata radīto risku apdrošināšanu un sadarbību ar klientiem."

Pētījumā secināts, ka apdrošināto mājokļu skaits Latvijā katru gadu pieaug un 2023. gadā jau puse no apdzīvotajiem mājokļiem bija apdrošināti. Tas sniedz šo mājokļu īpašniekiem finansiālu aizsardzību pret dažādiem riskiem. Lai gan ar atšķirīgiem seguma līmeņiem, tomēr gandrīz visi mājokļu apdrošināšanas līgumi iekļauj arī aizsardzību pret dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem.

Dabas katastrofu radītie zaudējumi pēdējos gados strauji palielinās

2023. gadā Latvijā katrs piektais atlīdzības pieteikums privātpersonu mājokļu apdrošināšanā bija saistīts ar dabas katastrofu radītiem zaudējumiem un kopējās izmaksātās atlīdzības sasniedza 7.6 milj. eiro. Vēl nopietnāku situāciju statistikas dati izgaismo, ja kopā aplūko visos apdrošināšanas veidos un arī juridiskajām personām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem – 2023. gadā tie bija 23.8 milj. eiro. Šā gada jūlija vētras un lietavu radītie zaudējumi vēl nav pilnībā kompensēti, bet līdz oktobra vidum atlīdzībās jau izmaksāti 18.6 milj. eiro, un rezervēti vēl 5.8 milj. eiro.

Šīs vasaras pieredze raisīja diskusijas, vai apdrošinājuma ņēmēji pilnībā izprot apdrošināšanas līgumu nosacījumus, tajos iekļautos riskus un izņēmumus. 33 % aptaujāto mājokļu īpašnieku norāda, ka viņiem ir grūti pateikt, pret kādiem riskiem ir apdrošināts viņu īpašums. Latvijas Bankas ieskatā apdrošinātājiem aktīvāk jāskaidro apdrošināšanas nosacījumi līgumu slēgšanas procesā un vienlaikus jāpārskata dokumentos lietotā valoda.

Diskusijas dalībnieki pārrunāja dabas katastrofu radīto risku ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un apzināja apdrošināšanas lomu risku mazināšanā

Tomēr visvairāk uzmanības sarunā tika veltīts jautājumiem, kā veicināt izpratni un uzticību apdrošināšanas produktiem, kā arī uzlabot komunikāciju starp apdrošinātājiem un klientiem. Tika analizēts, kādi ir Latvijas iedzīvotāju ieradumi attiecībā uz apdrošināšanu un apdrošināšanas līgumu slēgšanu un kāda ir apdrošināšanas nozares labā prakse un problēmas, cenšoties nodrošināt, lai apdrošinājuma ņēmēji pilnībā izprot savu apdrošināšanas līgumu. Diskusijā gūtie secinājumi būs nozīmīgi apdrošināšanas nozarei kopumā, veicinot labāku sadarbību un uzlabojot apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti.

Ekspertu diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, valodniece, vienkāršās valodas eksperte Aiga Veckalne, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Otrās Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja Solveiga Kārkliņa, AAS BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons, Apdrošināšanas brokera SIA Colemont FKB Latvia vadītājs Arvils Pūpols un Balcia Insurance SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus. Ilgtspējas brokastis kopumā pulcēja vairāk nekā 90 apdrošināšanas jomas pārstāvjus.

Ar Latvijas Bankas veiktā pētījuma galvenajiem secinājumiem iespējams iepazīties šeit: Latvijas mājsaimniecību aizsardzība klimata risku apdrošināšanā

Citi jaunumi

15.01.2025.

Digitālā eiro loma bezskaidrās naudas maksājumu konkurences nodrošināšanā

Vai mēs atceramies tos laikus, kad, maksājot ar norēķinu karti,...
13.01.2025.

Notiks Latvijas kapitāla tirgus forums 2025 "No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai"

12. februārī Rīgā notiks jau piektais Latvijas kapitāla...
08.01.2025.

Finanšu pratības materiāli – vieglajā valodā

Latvijas Banka sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru, tās...
06.01.2025.

Stratēģiskā autonomija maksājumos – kādēļ tas ir aktuāli?

"Stratēģiskā autonomija", "stratēģiskā neatkarība", "atvērtā...
03.01.2025.

Finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: noturība, biznesa modeļa ilgtspēja un risku vadība

Latvijas Bankas veiktās finanšu tirgus un tā dalībnieku...
02.01.2025.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var iesniegt pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu...
02.01.2025.

Latvijas Banka izsniedz SIA "Paytegra" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "Paytegra"...
27.12.2024.

Finanšu nozare turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību

2025. gada 1. janvārī spēku zaudēs sadarbības...
19.12.2024.

Saeima līdz jauna prezidenta ievēlēšanai par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju nosaka Māri Kāli

Saeima šodien, 19. decembrī, neievēlēja Latvijas Bankas...
18.12.2024.

Latvijas Banka izsludina dabas tēmai veltītas kolekcijas monētas atklāto konkursu

Latvijas Banka, izlaižot kolekcijas un piemiņas monētas,...
13.12.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada decembris

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
12.12.2024.

Latvijas Banka samazina kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai

Latvijas Bankas padome ir nolēmusi atcelt kredītiestādēm...