Kā liecina Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja, viens no lielākajiem iedzīvotāju izaicinājumiem ir ilgtermiņa finanšu plānošana. 77 % iedzīvotāju plāno sevi vecumdienās nodrošināt ar pensiju 1. un 2. līmenī uzkrāto kapitālu un citos veidos paši ilgtermiņa ieguldījumus veic nelielā apmērā.
Diemžēl līdz šim lielākā daļa iedzīvotāju nav izvēlējušies vecumam atbilstošu pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu, kas rada risku neuzkrāt cerēto kapitālu.
Lai veicinātu iedzīvotāju labklājību nākotnē, šā gada 1. jūlijā ir stājušies spēkā Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi. Izmaiņu mērķis ir iesaistīt pensiju pārvaldītājus iedzīvotāju informēšanā un veicināt to, ka daudz lielāka iedzīvotāju daļa izvēlas pensijas kapitālu veidot savam vecumam un interesēm atbilstošā pensiju ieguldījumu plānā.
Pensiju pārvaldītāji informēs, ja izvēlēts neatbilstošs plāns
Grozījumi paredz, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reizi ceturksnī saņems informāciju par saviem klientiem – pensiju 2. līmeņa dalībniekiem – un to izvēlētajiem ieguldījumu plāniem.
Pārvaldītāji uzrunās tos savu ieguldījumu plānu dalībniekus, kuri uzkrāj pensiju savam vecumam neatbilstošā plānā (piemēram, pārāk zema vai tieši pretēji – pārāk augsta riska ieguldījumu plānā), un sūtīs viņiem personalizētas vēstules – elektroniski vai pa pastu uz plāna dalībnieka deklarēto adresi. Šajās vēstulēs pārvaldītāji aicinās izvēlēties vecumam atbilstošāku ieguldījumu plānu. Pieņemot pārvaldītāja piedāvājumu, katram plāna dalībniekam pašam būs jāmaina savs ieguldījumu plāns pret atbilstošāku valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Turpmāk pārvaldītāji ik gadu aktualizēs datus un atkārtoti informēs neatbilstošus plānus izvēlējušos dalībniekus par iespējām plānu mainīt.
Lai noteiktu, vai konkrētā dalībnieka vecums atbilst izvēlētajam ieguldījumu plānam, pensiju līdzekļu pārvaldītāji izmanto ieguldījumu dzīves cikla pieeju. Tas nozīmē, ka gados jauni dalībnieki izvēlas lielāku savas naudas daļu ieguldīt akcijās, iespējkapitālā un citos tiem riska ziņā pielīdzināmos vērtspapīros un līdz ar to var cerēt uz augstāku ienesīgumu ilgtermiņā, bet vienlaikus viņi uzņemas arī augstāku risku. Gados vecāki dalībnieki, kam pensionēšanās vecums nav aiz kalniem, lielāku naudas daļu iegulda parāda vērtspapīros, kuriem ir zemāks ienesīgums un arī zemāks risks. Šādā veidā uzkrāto līdzekļu aizsardzība pret negatīvām finanšu tirgus svārstībām kļūst lielāka, kas ir īpaši svarīgi, tuvojoties pensionēšanās vecumam.
Ieguldījumu plāna atbilstība vecumam nav vienīgais faktors, kas varētu interesēt dalībniekus, tāpēc pārvaldītājiem būs jāsniedz plašāka informācija par plānu katram ieinteresētajam dalībniekam. Tā var būt informācija par jau minēto dalībnieka izvēlētā ieguldījumu plāna atbilstību vēlamajam riska līmenim, līdzekļu pārvaldīšanas stratēģijai, ieguldījumu valstīm un ieguldīto līdzekļu ilgtspējas rādītājiem.
Izmaiņas veic tikai paši pensiju sistēmas dalībnieki
Ikvienam iedzīvotājam ir iespēja iepazīties ar informāciju par visu pensiju līdzekļu pārvaldītāju piedāvātajiem ieguldījumu plāniem un to rezultātiem tīmekļvietnē Manapensija.lv. Iepazīstoties ar jautājumiem, kas saistīti ar pensijas uzkrājumu, svarīgi ir ne tikai ieguldījumu plānu līdzšinējie ienesīguma rādītāji, kas nākotnē netiek garantēti, bet arī dalībniekiem domātie ieguldījumu plānu informācijas dokumenti, kas kodolīgi, saprotami un salīdzināmi sniedz plašāku informāciju par ieguldījumu plānam raksturīgākajām iezīmēm.
Tāpat kā līdz šim, savu pensiju līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu iedzīvotāji varēs mainīt tikai paši valsts pakalpojumu portālā Latvija.lv. Savukārt pensijas uzkrājuma apskatīšana būs iespējama arī pārvaldītāju, banku un citu Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu iestāžu interneta platformās. Sagaidāms, ka jau šogad informācija par pensiju uzkrājumu tiks piedāvāta Latvijas lielāko banku internetbankās un šādu informācijas platformu piedāvājums pakāpeniski daudzveidosies.
Lai aizsargātu pensiju sistēmas dalībniekus, datu atspoguļotājiem ir noteikti ierobežojumi. Internetbanku un citu platformu uzturētājiem ir tiesības tikai rādīt informāciju, bet tie nedrīkst uzglabāt dalībnieku datus savām vajadzībām, un dati pēc to atspoguļošanas ir jādzēš. Platformām, kuras atspoguļos klientu datus par pensiju 2. līmeni, ir aizliegts attēlot reklāmas un jebkāda cita veida informāciju vai uzdot jautājumus, tai skaitā tādus, kas tieši vai netieši aicina izvēlēties līdzekļu pārvaldītāju vai jebkādu citu pakalpojumu vai tā sniedzēju. Informāciju nedrīkst attēlot, ja nav saņemta ikreizēja dalībnieka elektroniski sniegta piekrišana piekļuvei konta izrakstam.
Iedzīvotājiem jākļūst ieinteresētākiem nākotnes labklājībā, bet jābūt modriem
Kopumā iedzīvotājiem ir jākļūst ieinteresētākiem nākotnes labklājības nodrošināšanā. Latvijas Bankas veiktās iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka gandrīz divas trešdaļas (63 %) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju darbspējas vecumā kopumā ir informēti par sava pensiju plāna pārvaldītāju un ieguldījumu stratēģiju. Trešdaļa aptaujāto atbildēja noraidoši – 22 % respondentu tas neinteresē, savukārt 12 % atzina, ka nezina, kā to noskaidrot. Apzinātu pensiju plāna izvēli ir izdarījis katrs otrais aptaujas dalībnieks, tomēr puse aptaujāto nav domājuši par to, vai izvēlētais pensiju plāns ir piemērots un atbilstošs respondenta iecerēm, – 11 % respondentu norādīja, ka nesaprot, kā un kur to izdarīt, 8 % pauda vēlmi saņemt personīgu konsultāciju un 22 % atbildēja, ka izskatīs šo jautājumu, kad tuvosies pensionēšanās vecums.
Lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā un informētu pensiju sistēmas dalībniekus, pārvaldītājiem ir jāizvērtē esošā ieguldījumu plāna atbilstība plāna dalībnieka dzīves ciklam jeb vecumam, jānoskaidro citi dalībnieku interesējošie faktori un jāsniedz konsultācijas. Pārvaldītājiem jānoskaidro dalībnieku vajadzības ne retāk kā reizi piecos vai desmit gados. Desmit gadi attiecas uz dalībniekiem, kuri pēc vajadzību noskaidrošanas ir nomainījuši ieguldījumu plānu vai ir izvēlējušies savām vēlmēm atbilstošu plānu, kā arī dalībniekiem, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu un ir izvēlējušies vecumam atbilstošu ieguldījumu plānu.
Aicinām iedzīvotājus izvēlēties sev atbilstošu ieguldījumu plānu, izmantot konsultāciju iespējas ar pensiju pārvaldītāju, iepazīties ar tā sagatavoto informāciju un atbildīgi izturēties pret savu labklājību nākotnē.
Vienlaikus atgādinām, ka krāpniecība viltus ziņu veidā nav mitējusies un ir rūpīgi jāizvērtē, ar ko iesaistīties sarunās par savām finansēm, tostarp kritiski jāvērtē gan zvanītāji, gan elektronisko ziņu sūtītāji.
Plašāku sarunu par pensiju pārvaldītāju jaunajiem pienākumiem un tiesībām klausieties jaunajā Latvijas Bankas raidieraksta "Skanošais" epizodē.