Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. Rīga, Latvijas Banka, 1995. 291 lpp., 350 il. (Kopsavilkums un attēlu saraksts angļu, vācu, krievu val.)
ISBN 9984-9092-9-8
Latvijas Bankas izdotā grāmata "Nauda Latvijā", kuras autori ir numismāte Kristīne Ducmane, Dr. hist., un ekonomists Ēvalds Vēciņš, pirmo reizi plaši un detalizēti parāda to Latvijas vēstures mantojuma daļu, kas saglabājusies monētu un papīra naudas zīmju veidā un aptver gandrīz 2 000 gadu ilgu laikposmu - no sudraba stienīšiem un romiešu monētām līdz mūsdienu nacionālajai valūtai, no sūri grūti krātās, zemē noraktās naudas podiem līdz noguldījumiem mūsdienīgās bankās.
Plašākā nozīmē - ne vien ekonomiskā, bet arī kultūrvēsturiskā un politiskā - nauda atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu. Tā bieži vien satur unikālu informāciju par reiz dzīvojušu personu, tautu un valstu likteņiem, seniem vēstures notikumiem un kultūras pieminekļiem. Nereti tā dod skaidrojumu leģendām, liecina par politiskām pārmaiņām valstī.
Naudas vēsture Latvijā ir ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. To noteikusi ilgstošā saistība ar lielajiem tirdzniecības ceļiem, no kuriem populārākie bija t.s. dzintara ceļš, ceļš no varjagiem līdz grieķiem un zīda ceļš. Tāpat īpatnas pēdas Latvijas monētniecībā ir atstājusi vācu, poļu, zviedru un krievu politiskā un ekonomiskā virskundzība. Grāmatā stāstīts par vissenākajiem naudas atradumiem Latvijas teritorijā - romiešu monētām (sudraba denārijiem, bronzas sestercijiem, dupondijiem, kvadransiem), kas Latvijā ieceļojušas 450 gadu ilgā laika posmā. Arī turpmākajos gadsimtos pa dažādiem ceļiem te nonākuši gan arābu dirhēmi un Rietumeiropas denāri, gan bizantiešu miliarisiji.
Jauns posms Latvijas naudas vēsturē aizsākās 13. gadsimtā, kad monētas kala arī Baltijā. Livonijas konfederācijas laikā, poļu un zviedru laikos Latvijā tapušās un ievestās naudas, Krievijas naudas, 1. pasaules kara gados okupācijas varu un apstākļu radītās naudas ienākšana Latvijas naudas apritē ved lasītāju cauri laiku lokiem, ļaujot būt nacionālās valsts un nacionālās valūtas tapšanas lieciniekiem. Arī 20. gadsimta 40. gadu un vēlākie notikumi nesa Latvijai ne tikai arvien jaunas okupācijas varas, bet nomainīja latus ar červonciem un rubļiem, tos savukārt ar reihsmarkām, kuras aizstāja padomju rubļi. Rubļu vizuālo tēlu savukārt mainīja naudas reformas. Latvijas nacionālās valsts atjaunošanai sekoja lata atdzimšana.
Grāmatas lappusēs var ieraudzīt ne vien izcilus retumus, bet arī nerealizētus naudas zīmju projektus. Katras monētas un papīra naudas zīmes raksturlielumi (izmēri, svars, ķīmiskais sastāvs, kalšanas vai iespiešanas laiks) ļauj lasītājam iepazīt naudas tapšanas un lietošanas vēsturi.
Izdevumā izmantoti Latvijas Vēstures muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Bankas arhīva, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta fondu, Sanktpēterburgas Valsts Ermitāžas, kā arī privātkolekciju materiāli.
Grāmata "Nauda Latvijā" ir vienlaikus gan spilgta, krāsaina Latvijas pagātnes vitrāža, gan izziņu krājums. Mākslinieciskās ieceres īstenojuma izcilā poligrāfiskā kvalitāte piešķir grāmatai īpašu valdzinājumu, kas priecēs ne vienu vien greznā izdevuma lasītāju paaudzi.