Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība
Uzraudzības galvenās funkcijas
Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona. Atbilstoši Latvijas Bankas likumam tā veic finanšu tirgus un tā dalībnieku, tostarp kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, darbības regulēšanu un uzraudzību.
Latvijas Banka veicina ieguldītāju interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.
Izdot normatīvos aktus un pieņemt lēmumus par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. Regulēt finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kontrolējot normatīvo aktu un normatīvo noteikumu un Latvijas Bankas lēmumu izpildi. Noteikt kvalifikācijas un atbilstības prasības finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām. Noteikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību. Apkopot un analizēt ar finanšu un kapitāla tirgu saistīto informāciju un publicēt to. Nodrošināt Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un atlīdzību izmaksu no šiem fondiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu. Nodrošināt kompensāciju izmaksu ieguldītājiem saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu. Analizēt finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un to saskaņošanai ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem. Sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību. Sadarboties ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un piedalīties starptautisko finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju organizāciju darbā. Kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvajos aktos regulēto darbību veic tikai šajos normatīvajos aktos minētās personas.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību nosaka un regulē Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums, saskaņā ar šo likumu izdotie normatīvie noteikumi, citi likumi un normatīvie akti, kas regulē komercdarbību, kā arī Eiropas Komisijas tieši piemērojamie normatīvie akti (tostarp Regula Nr. 2020/1503 un uz šīs regulas pamata izdotie regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti).
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības jomu regulējošie tiesību akti.
Uzraudzības procesā izmantotie rīki
Uz nākotni vērsts un uz risku ietekmes novērtēšanu balstīts uzraudzības process notiek, izmantojot dažādas uzraudzības pieejas, lai nodrošinātu nepārtrauktu un visaptverošu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību Latvijas Bankā:
Neklātienē tiek veikta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību raksturojošo rādītāju analīze, pievēršot uzmanību finanšu rādītāju kvalitatīvajām un kvantitatīvajām izmaiņām un regulējošo prasību izpildei ar mērķi identificēt un novērtēt katra kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbībai piemītošos būtiskos riskus visās tās darbības jomās;
Tiek veiktas neklātienes un klātienes pārbaudes, kurās tiek analizēti kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību raksturojošie rādītāji un darbības aspekti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem un regulējošo prasību izpildes aspektiem, kuru kvalitatīvās un kvantitatīvās izmaiņas varētu radīt jaunus darbības riskus vai padziļināt pastāvošo risku ietekmi uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju un finanšu tirgus darbību kopumā;
Tiek iniciēti un veikti uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz risku novērtēšanas procesā vai pārbaužu rezultātā atklāto darbības vai prasību izpildes nepilnību vai konstatēto trūkumu un neatbilstību novēršanu ar mērķi savlaicīgi mazināt to negatīvo ietekmi uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbību un tirgu kopumā un veicināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības stabilitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Individuālās pārbaudes, kas tiek veiktas ar mērķi novērtēt konkrētā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbību kopumā vai atsevišķos jautājumos; Horizontālās pārbaudes, kas tiek veiktas ar mērķi novērtēt visa uzraugāmā tirgus sektora darbību noteiktā jomā vai atsevišķos jautājumos; Tematiskās pārbaudes, kas tiek veiktas ar mērķi novērtēt vienas vai vairāku kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību atbilstoši noteiktiem kritērijiem, jomai, tematam vai atsevišķam jautājumam; Ārkārtas pārbaudes, kas tiek veiktas bez iepriekšējas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja brīdināšanas.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, izpildītu noteiktos uzdevumus un veicinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju attīstību, Latvijas Banka īsteno uz komunikāciju vērstu sadarbību ar tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošina sadarbību ar citām nacionālajām un starptautiskajām institūcijām.
Uzraudzības mērķi un uzdevumi
Latvijas Banka saskaņā ar Latvijas Bankas likumu un atbilstoši labākajai starptautiskajai tirgus dalībnieku uzraudzības praksei un pamatprincipiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu, lai veicinātu ieguldītāju interešu aizsardzību, finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.
Latvijas Banka veic uz nākotni vērstu un uz risku ietekmes novērtēšanu balstītu tirgus dalībnieku darbības uzraudzību, savlaicīgi piemērojot uzraudzības pasākumus un ievērojot proporcionalitātes principu.
Uzraudzības pasākumu mērķis ir nodrošināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības stabilitāti un savlaicīgu risku, to iespējamās ietekmes un cēloņu konstatēšanu, lai mazinātu vai novērstu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju riskus un to ietekmi uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbību un finanšu un kapitāla tirgu kopumā.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgus uzraudzības prioritātes izriet no Latvijas Bankas noteiktajām finanšu tirgus uzraudzības prioritātēm:
Risku novērtēšanas process
Ar risku novērtēšanas procesa palīdzību tiek identificēti, analizēti un novērtēti kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbībai piemītošie riski. Tiek novērtētas arī kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju lietotās metodes šo risku pārvaldībai, to kvalitāte, pietiekamība un atbilstība kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai.
Ar to tiek pārraudzītas būtisku ar regulējošo prasību izpildi saistītu finanšu rādītāju novirzes. Šīs pārraudzības mērķis ir savlaicīgi identificēt situācijas vai tendences, kas varētu apdraudēt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālās darbības stabilitāti. Šā procesa ietvaros tiek veikta dažādu rādītāju noviržu un to savstarpējās sakarības un atkarības padziļināta analīze, lai nepieciešamības gadījumā varētu noteikt papildu uzraudzības un administratīvos pasākumus.Agrīno brīdinājuma rādītāju sistēma