Eiropas finanšu uzraudzības sistēma (European System of Financial Supervision) ir daudzpakāpju finanšu sektora uzraudzības ietvars Eiropas Savienībā, kas darbojas kopš 2011. gada un kuru veido ES līmeņa mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības iestādes un ES dalībvalstu nacionālās uzraudzības iestādes.
Makrolīmeņa uzraudzība
Tā ietver finanšu sistēmas pārraudzību kopumā un tās galvenais mērķis ir novērst vai mazināt finanšu sistēmas riskus. Par to rūpējas Eiropas Sistēmisko risku kolēģija. Tā identificē sistēmiskos riskus finanšu sistēmas stabilitātei ES un izdod ieteikumus un brīdinājumus par pasākumiem finanšu stabilitātes veicināšanai un risku mazināšanai. Tie var tikt adresēti ES kopumā, vienai vai vairākām dalībvalstīm, Eiropas vai nacionālajām uzraudzības iestādēm.
Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) apkopo informāciju par dalībvalstu pieņemtajiem makrouzraudzības pasākumiem, informē par tiem citas ES iestādes un veicina dalībvalstu pieņemto makrouzraudzības pasākumu savstarpējo atzīšanu citās dalībvalstīs, kur tas nepieciešams. ESRK darbības joma aptver bankas, apdrošinātājus, aktīvu pārvaldītājus, paralēlās bankas, finanšu tirgus infrastruktūras un citas finanšu iestādes un tirgus.
ESRK valdi vada ECB prezidents. ESRK Valdes balsstiesīgie locekļi ir
- Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents un viceprezidents,
- dalībvalstu nacionālo centrālo banku vadītāji,
- Eiropas Komisijas loceklis,
- Eiropas uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētāji,
- ESRK Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētājs,
- ESRK Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs un vietnieki.
Latvijas Bankas pārstāvji darbojas arī ESRK apakškomitejās.
Latvijas Banka kā ERSK dalībniece piedalās ES finanšu sistēmu stabilitātes novērtējumā un analīzē un ar ES finanšu stabilitāti saistīto ESRK politikas dokumentu izstrādē.
Mikrolīmeņa uzraudzība
Tā attiecas uz tirgus dalībnieku uzraudzību, ar mērķi nodrošināt saskaņotu un vienlīdzīgu finanšu sektora regulējumu un uzraudzību ES mērogā. To nodrošina trīs Eiropas uzraudzības iestādes:
- banku un maksājumu iestāžu sektoram – Eiropas Banku iestāde (European Banking Authority),
- kapitāla tirgus (t.sk. finanšu instrumentu un fondu) sektoram – Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (European Securities and Markets Authority),
- apdrošināšanas un pensiju sektoram – Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (European Insurance and Ocuppation Authority).
Visas trīs Eiropas uzraudzības iestādes ir Eiropas Savienības aģentūras ar juridiskās personas statusu. Šīs institūcijas darbojas neatkarīgi, pārstāvot Eiropas Savienības kopīgās intereses. Par savu darbu tās atskaitās Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei. Iestāžu ietvaros galvenā lēmējinstitūcija ir Uzraudzības padome, kuras sastāvā ir attiecīgās Eiropas uzraudzības iestādes priekšsēdētājs, katras ES dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes vadītājs un pa vienam pārstāvim no Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas (ECB), Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) un pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm. Latvijas Bankas pārstāvji piedalās Uzraudzības padomes darbā, kā arī dažādu komiteju un darba grupu darbā.
Eiropas uzraudzības iestāžu galvenie uzdevumi:
- aizsargāt sabiedrības intereses un palīdzēt stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti;
- sniegt ieguldījumu vienotu noteikumu kopuma (single rule book) izveidē;
- veicināt ES regulējuma konsekventu piemērošanu, jo īpaši veicinot kopēju uzraudzības kultūru un novēršot regulējuma arbitrāžu;
- būt par starpnieku un risināt domstarpības starp ES nacionālajām uzraudzības iestādēm domstarpību gadījumā par ES noteikumu piemērošanu.
Eiropas uzraudzības iestāžu sadarbība
Lai nodrošinātu sadarbību un starpnozaru koordināciju, ir izveidota visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu Apvienotā komiteja, kuras ietvaros notiek informācijas apmaiņa un starpnozaru horizontālo jautājumu izskatīšana, piemēram, finanšu konglomerāti, grāmatvedība un revīzija, finanšu nozares tendences, risku analīze, patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumi, kiberdrošības, digitālo finanšu un ilgtspējas jautājumi u.c. Apvienotā komiteja ir atbildīga arī par strīdu izšķiršanu starp uzraudzības institūcijām pārnozaru jautājumos.