Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2013. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)
Mākslinieces: Anna Heinrihsone (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Krauklīt's sēž ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Šo latviešu tautasdziesmu Jāņa Cimzes apdarē dziedājis liels un mazs. Tas ir stāsts, kas vieno novadus un arī dabas dāvāto un cilvēku veidoto skaņu pasauli. Kokles skanējumu te iekrāso zelta stīga, liekot apjaust tā īpašo vietu svētkos un pat ikdienā.
Kokles skaņas vieno ar kaimiņu tautām, jo kokle ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments, ko aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru ciltis (piemēram, lībiešu kāndla, somu kantele, igauņu kannele) un slāvu ciltis (krievu gusļi).
Kokles skaņas gadsimtiem vienojušas Latvijas novadus. Kurzemes kokle un Latgales kokle spēlētas arī Vidzemē, Kurzemes koklei Latgales kokles iezīmes dažkārt pievienotas Sēlijā. Kurzemē kokles darinātas ieapaļas, ar dažādiem ornamentiem un grebumiem, piecām (vēlāk – līdz 17) stīgām. Latgales koklēm ir spārns, kas pastiprina skaņu un izmantojams arī kā rokas balsts. Tās ir lielākas, smagākas, ar atturīgu rotājumu un 7–9, vēlāk – 17–23 stīgām.
Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti – deku. Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā, bet šaurākajā galā atrodas metāla stienītis, ap kuru aptītas zarnu, augu šķiedras, misiņa vai tērauda stīgas. Kokli spēlējot liek klēpī vai uz galda vai pakar siksnā pār plecu. Ar labās rokas pirkstu galiem stīgas tiek ieskandinātas, bet ar kreisās – klusinātas nevajadzīgās stīgas. Kokles skaņojumi bijuši dažādi, pārsvarā diatoniski. Apakšējā stīga parasti pilda burdona funkciju – tā skan visu laiku.
Kokles darinātas galvenokārt no liepas koka, tās spēlētas godos arī kopā ar stabuli, vijoli un bungām.
Lieta, lieta liepiņā,
Lieta liepas zariņā;
No liepiņas kokles griezu,
No zariņa stabulītes.
Kokles saglabājušas, atguvušas un paplašinājušas pazinēju un cienītāju loku, līdz ar citu seno tradīciju kopšanu atdzimstot ansambļos un individuālā meistarībā. Kokļu izgatavošana ir laikietilpīgs process, bet šo prasmju apgūšanai arī mūsdienās pievēršas ne mazums cilvēku. Savukārt kokles spēli mācās gan mūzikas skolu audzēkņi, gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu katedras Kokles klasē.
Koklētāju ansambļu koncerti tradicionāli ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sastāvdaļa, bet 2013. gada vasarā tie aptver arī novadus un reģionu, piemēram, 14. jūlijā pilsētas svētku ietvaros Saulkrastus piepildot koklētāju festivāla "Koklē vēju vanadziņš" skaņām, savukārt jūlija beigās–augusta sākumā Limbažos ieskandinot II Starptautisko festivālu Latvijā "Kokle un tai līdzīgie instrumenti apkārt Baltijas jūrai".