1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2009. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieces: Ilze Lībiete (grafiskais dizains), Baiba Šime (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2009. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Nameja gredzens, lejasdaļā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā puslokā - uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Viens no populārākajiem baltu rotu atdarinājumiem ir Nameja gredzens – gan rotkaļi, gan arheologi, gan rotu nēsātāji lieto šo jēdzienu konkrēta gredzena veida apzīmēšanai. Visbiežāk šo gredzenu mūsdienās redzam vīriešu pirkstos, bet to labprāt nēsā arī sievietes. Savukārt vēsturiski tieši sievietes bijušas biežākas šāda gredzena īpašnieces. Gredzeni ar vītu priekšpusi bijuši izplatīti visās baltu apdzīvotajās teritorijās no 12. gs. līdz 15. gs. sākumam.
Nameja gredzena izgatavošanai bija (un joprojām ir) nepieciešams rūpīgs un lietpratīgs rotkaļa darbs. Gredzeni parasti tika veidoti no vara, bet neliela daļa – no sudraba. Ar zemgaļu vadoņa Nameja vārdu šo gredzena veidu sāka saistīt 20. gs. 30. gados, kad Daugmales pilskalnā tika atrasti divi sudraba gredzeni ar vītu priekšpusi un šādu gredzenu veidu sāka plaši atdarināt un nēsāt. Gredzena popularitāti un tā nosaukuma rašanos veicināja Aleksandra Grīna romāns "Nameja gredzens" un Ludolfa Liberta gleznotais Nameja portrets – mākslinieka iztēles auklējums.
Taču tautas apziņā, vēsturei savijoties ar teiku, radusies leģenda un Nameja gredzens kļuvis par latvietības zīmi. Jebkurā pasaules malā sastopot cilvēku ar šādu gredzenu pirkstā, pazīstam savējo – pat ja viņš ir citas tautas pārstāvis, pat ja viņš pats Latvijā nemaz nav bijis, gredzens liecina, ka viņu kaut kas saista ar šo zemi.