Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks
Skaidrās naudas apritē centrālās bankas īpašu uzmanību pievērš drošības aspektam – arī skaidrās naudas pieejamībai un rūpēm, lai tās lietošana neradītu riskus sabiedrībai. Šis jautājums aktualizējās Covid-19 pandēmijas kontekstā.
Pandēmijas sākumposmā sabiedrībā pieauga bažas, izskanot pieņēmumam, ka vīrusu var nodot ar dažādu virsmu starpniecību. Tas rosināja piesardzīgu attieksmi pret norēķiniem ar skaidro naudu, un kādu laiku bija vērojams skaidrās naudas izmantošanas sarukums. Tomēr jau drīzumā zinātnieki, veicot detalizētāku koronavīrusa izpēti, secināja, ka tas izplatās pa gaisu un praktiski netiek nodots, pieskaroties virsmām. Šis jautājums bija būtisks arī centrālajām bankām, lai pārkārtotu skaidrās naudas apstrādes procesu tā, lai nepieļautu sabiedrības veselības (un arī skaidrās naudas apstrādē iesaistīto pašas centrālās bankas darbinieku) apdraudējumu.
Nu šīs bažas ir kliedētas pilnībā – šā gada jūlijā publiskots Bohumas Rūras Universitātes zinātnieku grupas kopdarbā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekspertiem tapis pētījums, kurā secināts, ka inficēšanās risks no eiro banknotēm un monētām ir ļoti zems. Tika analizētas skaidrās naudas izmantošanas pārmaiņas pandēmijas ietekmē, kā arī pētīts, cik dzīvotspējīgs ir vīruss, nonākot uz banknotēm un monētām.
Pandēmija maina skaidrās naudas izmantošanu
Pētnieki secināja, ka pandēmijas ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc skaidrās naudas kā uzkrājumu veidošanas instrumenta, savukārt ikdienas pirkumos un cita veida norēķinos tās izmantošana ir samazinājusies.
Aplūkojot sabiedrības pieprasījumu pēc skaidrās naudas, secināts, ka kopš eiro ieviešanas tas visbūtiskāk aug tieši krīžu laikos – arī 2008. gada globālās finanšu krīzes un Covid-19 pandēmijas laikā. Skaidrās naudas emisijas gada pieauguma temps pandēmijas laikā sasniedzis 12% salīdzinājumā ar 5% gada kāpumu "miera laikos".
Interesanti, ka līdzīgs skaidrās naudas pieprasījuma lēciens ir novērots arī citām valūtām.
Pieprasījums pēc skaidrās naudas veidojas no trim elementiem – pirkumiem un norēķiniem izmantotā skaidrā nauda; skaidrā nauda uzkrājumu veidošanai; pieprasījums pēc otrās globāli nozīmīgākās valūtas no to valstu puses, kuras neietilpst eiro zonā. Pirmais no šiem elementiem pandēmijas laikā samazinājās – skaidrā nauda ikdienas norēķinos tika izmantota mazāk, arī bažās par inficēšanās riskiem, kas, kā tagad pierādīts, nav pamatotas. ECB dati liecina, ka arī skaidrās naudas plūsmas ārpus eiro zonas ir samazinājušās (lai gan centrālo banku līmenī neredzam pilnu ainu). Tādējādi secināms, ka būtiski augusi skaidrās naudas izmantošana uzkrājumu veidošanā.
Šo vērtējumu apstiprina arī pēc ECB pasūtījuma veiktā socioloģiskā aptauja 2020. gada jūlijā. Tajā 49% aptaujāto atzina, ka pandēmijas ietekmē viņu skaidrās naudas izmantošanas biežums nav mainījies, 39% tas samazinājies, bet 10% – pieaudzis. Vēl viens indikators ir bezskaidrās naudas norēķinu pētījumi, kas parāda norēķinu karšu biežāku izmantošanu pandēmijas laikā.
Socioloģiskajā aptaujā padziļināti iztaujājot par iemesliem, kāpēc cilvēki retāk izmanto skaidrās naudas maksājumus, 2. un 4. populārākās atbildes bija saistītas ar bailēm no inficēšanās – 38% no konkrētās aptaujāto grupas bažījās, ka vīruss saglabājas uz banknošu un monētu virsmas, bet 33% bija satraukti par pārāk tuvo kontaktu ar pārdevējiem pirkuma procesā.
Lai gan kopumā vairāk cilvēku (55%) nebija satraukušies par iespēju inficēties ar Covid-19, lietojot skaidro naudu, tomēr pretējs viedoklis bija ļoti nozīmīgai sabiedrības daļai (41% aptaujāto). Tas lika zinātniekiem veikt eksperimentus laboratorijās, lai pārliecinātos par šādu bažu pamatotību vai kliedētu tās.
Skaidrā nauda nerada inficēšanās risku
Attiecībā uz vīrusu pārnesi – jau iepriekš tika pētīti dažādi vīrusu veidi (putnu un cūku gripas izraisītāji), secinot, ka banknotes un monētas nevar tikt uzskatītas par to pārnēsātājiem. Tomēr ECB vēlējās īpaši izpētīt Covid-19 izraisošā vīrusa noturību uz skaidrās naudas virsmām, tāpēc aicināja talkā Bohumas Rūras Universitātes pētniekus, kā arī iesaistīja vairākas neatkarīgas laboratorijas.
Pētījumos tika analizēts ne tikai tas, cik ilgi Covid-19 izraisošais vīruss saglabājas uz banknošu un monētu virsmām dažādos apstākļos (līdzīgi kā dzīvē – dažādās temperatūrās, esot dažādai gaisa mitruma pakāpei utt.), bet arī, vai un kādā apjomā vīrusu var pārnest no skaidrās naudas virsmām uz pirkstiem. Tieši abu šo apstākļu mijiedarbība arī nosaka vīrusu pārnesamības risku, jo, lai gan vīrusi var saglabāties uz virsmām vairākas stundas un pat dienas, to pārnese uz cilvēka rokām var būt tik niecīga, ka nerada saslimšanas riskus.
Ko secināja zinātnieki?
- Covid-19 ierosinātājs (SARS-CoV-2) var saglabāties uz banknotēm un monētām no 30 minūtēm līdz pat vairākām dienām (atkarīgs no apstākļiem), taču īsāku laika periodu nekā uz citiem priekšmetiem, piemēram, durvju rokturiem, kā arī ierobežotā apjomā;
- Vīruss labāk saglabājās uz metāla virsmas, kas tika izmantota kontroles mērījumiem, salīdzinājumā ar banknotēm un dažādu metālu savienojuma eiro monētām; monētās izmantotie vara savienojumi samazina vīrusa noturību;
- Vīrusa pārnese no naudas zīmes uz cilvēka pirkstiem ir ļoti ierobežota, faktiski tās nav, it īpaši reālās dzīves situācijās, kad "inficēta" banknote vai monēta netiek nekavējoties nodota citai personai. Turklāt jāņem vērā, ka, pat nonākot uz cilvēka rokas, vīrusam tālāk būtu vēl jāsasniedz elpceļi, lai ierosinātu saslimšanu.
Līdzīgi kā ECB un citu eiro zonas valstu centrālās bankas, arī Latvijas Banka turpinās vērtēt visus aspektus, kas saistīti ar drošu skaidrās naudas izmantošanu. Skaidrās naudas pieejamība ir būtisks ekonomiskās drošības elements, un Latvijas Banka rūpēsies, lai arī turpmāk iedzīvotāju maciņos būtu kvalitatīvas un tīras banknotes un monētas.