Publicēts: 20.11.2020. Aktualizēts: 18.10.2023.
Digitālais eiro

Digitālais eiro

Elektronisko maksājumu īpatsvars ekonomikā joprojām pieaug, tādēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) kopā ar eirozonas nacionālajām centrālajām bankām izvērtē digitālā eiro ieviešanas nepieciešamību. Digitālais eiro iecerēts kā esošo naudas veidu – skaidrās un bezskaidrās naudas – papildinājums, ne aizstājējs.

Kas ir digitālais eiro?

Digitālais eiro būtu eiro valūta digitālā formā. To varam uzskatīt kā naudas evolūciju, kas seko digitalizācijas tendencēm, izvēršot centrālās bankas naudas lietošanas iespējas arī digitālā vidē.

Digitālo eiro emitētu centrālā banka – tas būtu pieejams ikvienam eirozonas iedzīvotājam un lietojams visā eirozonā. Līdzīgi kā banknotes tika ieviestas papildus monētām, digitālais eiro papildinātu, ne aizvietotu, esošās naudas formas. Skaidrā nauda saglabās savu nozīmi un Eirosistēma (kuru veido ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) turpinās to attīstīt, t.sk. veicot priekšdarbus 3. sērijas banknošu ieviešanai pārskatāmā nākotnē.

Kādēļ Eirosistēma plāno ieviest digitālo eiro?

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ Eirosistēma apsver digitālā eiro ieviešanu, ir sabiedrības maksājumu tendenču izmaiņas, cilvēkiem aizvien biežāk izvēloties norēķināties digitāli. Arī Latvijā pētījumu dati liecina, ka iedzīvotāji savus ikdienas norēķinus vairāk veic elektroniski nekā ar skaidru naudu (abu naudas veidu lietošanas sadalījums ir aptuveni 70/30, liecina Latvijas Bankas "Maksājumu radars").

Elektroniskie maksājumi pašlaik ir iespējami, izmantojot vien t.s. privātās naudas formas – vai tā būtu komercbanku nauda, vai citas privāti veidotas naudas formas un aktīvi (piemēram, kriptovalūtas, kas pēc būtības ir aktīvi, nevis nauda, turklāt riskanti). Digitālais eiro nodrošinātu, ka spējam veikt maksājumus elektroniski, izmantojot arī centrālās bankas naudu, t.i., drošu, privātumu aizsargājošu un visā eirozonā lietojamu maksājumu instrumentu.

Kad varētu tikt ieviests digitālais eiro?

Šā gada 18. oktobrī noslēdzās digitālā eiro izpētes fāze, kas ilga 2 gadus. Šajā posmā Eirosistēma, cieši sadarbojoties ar privāto sektoru, sabiedrības interešu pārstāvības organizācijām, kā arī Eiropas Savienības lēmējinstitūcijām, ir sagatavojusi digitālā eiro teorētisko modeli un atbilstoši izvērtējusi ar digitālā eiro ieviešanu saistītos riskus un iespējas.

Līdz ar izpētes fāzes noslēgumu ECB Padome pieņēma lēmumu uzsākt nākamo digitālā eiro projekta posmu – sagatavošanās fāzes pirmo daļu. Tas ļauj Eirosistēmai turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Sagatavošanās fāzes pirmā daļa ilgs 2 gadus, pēc tam tiks lemts par virzību uz sagatavošanās fāzes otro daļu, kas paredzētu plašākas digitālā eiro testēšanas aktivitātes un infrastruktūras izveidi.

Lēmums par digitālā eiro emisiju tiek paredzēts pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Līdz ar to praktiska digitālā eiro emisija nav tuvākās nākotnes jautājums.

Aktuālās tēmas

18.03.2024.

Finanšu pakalpojumu pieejamība

Finanšu pakalpojumu pieejamība, t.sk. kreditēšana, ir viens no...
18.03.2024.

Ekonomiskā izaugsme

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikas apjoms vidēji gadā...
17.03.2022.

Krievijas iebrukums Ukrainā

Ziedojumi un palīdzība Ukrainas Nacionālā banka atvērusi...
20.11.2020.

Digitālais eiro

Digitālais eiro Elektronisko maksājumu īpatsvars ekonomikā...

Citi jaunumi

06.02.2025.

Saeima ievēlē Mārtiņu Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatā

Šodien, 2025. gada 6. februārī, Latvijas Republikas...
06.02.2025.

Latvijas Banka aicina partnerus pieteikt pasākumus "Finanšu pratības nedēļai 2025"

No 17. līdz 23. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2025.

ECB izvēlas nākotnes euro banknošu motīvus

Īsumā ECB atlasījusi motīvus, kuru pamatā ir divas...
30.01.2025.

Latvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt

2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu,...
29.01.2025.

Krājaizdevu sabiedrību segmentā vēlama pakāpeniski virzīta attīstība

Šodien Latvijas Banka iepazīstināja Saeimas Budžeta un finanšu...
23.01.2025.

Pētījums: Monetārās politikas transmisija eirozonā: vai tā ir mainījusies? I nodaļa. Spēks un ātrums

Pētījums 2025/1
15.01.2025.

Digitālā eiro loma bezskaidrās naudas maksājumu konkurences nodrošināšanā

Vai mēs atceramies tos laikus, kad, maksājot ar norēķinu karti,...
13.01.2025.

Notiks Latvijas kapitāla tirgus forums 2025 "No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai"

12. februārī Rīgā notiks jau piektais Latvijas kapitāla...
08.01.2025.

Finanšu pratības materiāli – vieglajā valodā

Latvijas Banka sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru, tās...
06.01.2025.

Stratēģiskā autonomija maksājumos – kādēļ tas ir aktuāli?

"Stratēģiskā autonomija", "stratēģiskā neatkarība", "atvērtā...
03.01.2025.

Finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: noturība, biznesa modeļa ilgtspēja un risku vadība

Latvijas Bankas veiktās finanšu tirgus un tā dalībnieku...
02.01.2025.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var iesniegt pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu...