Publicēts: 20.11.2020. Aktualizēts: 18.10.2023.
Digitālais eiro

Digitālais eiro

Elektronisko maksājumu īpatsvars ekonomikā joprojām pieaug, tādēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) kopā ar eirozonas nacionālajām centrālajām bankām izvērtē digitālā eiro ieviešanas nepieciešamību. Digitālais eiro iecerēts kā esošo naudas veidu – skaidrās un bezskaidrās naudas – papildinājums, ne aizstājējs.

Kas ir digitālais eiro?

Digitālais eiro būtu eiro valūta digitālā formā. To varam uzskatīt kā naudas evolūciju, kas seko digitalizācijas tendencēm, izvēršot centrālās bankas naudas lietošanas iespējas arī digitālā vidē.

Digitālo eiro emitētu centrālā banka – tas būtu pieejams ikvienam eirozonas iedzīvotājam un lietojams visā eirozonā. Līdzīgi kā banknotes tika ieviestas papildus monētām, digitālais eiro papildinātu, ne aizvietotu, esošās naudas formas. Skaidrā nauda saglabās savu nozīmi un Eirosistēma (kuru veido ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) turpinās to attīstīt, t.sk. veicot priekšdarbus 3. sērijas banknošu ieviešanai pārskatāmā nākotnē.

Kādēļ Eirosistēma plāno ieviest digitālo eiro?

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ Eirosistēma apsver digitālā eiro ieviešanu, ir sabiedrības maksājumu tendenču izmaiņas, cilvēkiem aizvien biežāk izvēloties norēķināties digitāli. Arī Latvijā pētījumu dati liecina, ka iedzīvotāji savus ikdienas norēķinus vairāk veic elektroniski nekā ar skaidru naudu (abu naudas veidu lietošanas sadalījums ir aptuveni 70/30, liecina Latvijas Bankas "Maksājumu radars").

Elektroniskie maksājumi pašlaik ir iespējami, izmantojot vien t.s. privātās naudas formas – vai tā būtu komercbanku nauda, vai citas privāti veidotas naudas formas un aktīvi (piemēram, kriptovalūtas, kas pēc būtības ir aktīvi, nevis nauda, turklāt riskanti). Digitālais eiro nodrošinātu, ka spējam veikt maksājumus elektroniski, izmantojot arī centrālās bankas naudu, t.i., drošu, privātumu aizsargājošu un visā eirozonā lietojamu maksājumu instrumentu.

Kad varētu tikt ieviests digitālais eiro?

Šā gada 18. oktobrī noslēdzās digitālā eiro izpētes fāze, kas ilga 2 gadus. Šajā posmā Eirosistēma, cieši sadarbojoties ar privāto sektoru, sabiedrības interešu pārstāvības organizācijām, kā arī Eiropas Savienības lēmējinstitūcijām, ir sagatavojusi digitālā eiro teorētisko modeli un atbilstoši izvērtējusi ar digitālā eiro ieviešanu saistītos riskus un iespējas.

Līdz ar izpētes fāzes noslēgumu ECB Padome pieņēma lēmumu uzsākt nākamo digitālā eiro projekta posmu – sagatavošanās fāzes pirmo daļu. Tas ļauj Eirosistēmai turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Sagatavošanās fāzes pirmā daļa ilgs 2 gadus, pēc tam tiks lemts par virzību uz sagatavošanās fāzes otro daļu, kas paredzētu plašākas digitālā eiro testēšanas aktivitātes un infrastruktūras izveidi.

Lēmums par digitālā eiro emisiju tiek paredzēts pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Līdz ar to praktiska digitālā eiro emisija nav tuvākās nākotnes jautājums.

Aktuālās tēmas

18.03.2024.

Finanšu pakalpojumu pieejamība

Finanšu pakalpojumu pieejamība, t.sk. kreditēšana, ir viens no...
18.03.2024.

Ekonomiskā izaugsme

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikas apjoms vidēji gadā...
17.03.2022.

Krievijas iebrukums Ukrainā

Ziedojumi un palīdzība Ukrainas Nacionālā banka atvērusi...
20.11.2020.

Digitālais eiro

Digitālais eiro Elektronisko maksājumu īpatsvars ekonomikā...

Citi jaunumi

03.04.2025.

2024. gadā būtiski pieaudzis ar elektronisko naudu veikto maksājumu apmērs

2024. gada beigās Latvijā darbojās 8 elektroniskās naudas...
02.04.2025.

Latvijas Banka izsniedz AS "Sincera Insurance" apdrošināšanas licences

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja 2. aprīlī pieņēma lēmumu...
02.04.2025.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības grupa (NB8) publicē pārskatu par vērienīga un sarežģīta finanšu krīzes vingrinājuma veiksmīgu īstenošanu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu stabilitātes grupa (NBSG)...
01.04.2025.

2024. gadā par trešdaļu samazinājusies viltoto naudaszīmju vērtība

Latvijā 2024. gadā konstatētas 1304 viltotas eiro...
01.04.2025.

Obligāta maksājuma saņēmēja verifikācija: nākamais solis drošības uzlabošanai

Laikā, kad digitālie maksājumi ir ikdiena, to drošība un...
01.04.2025.

Digitālā eiro projekts: aktualitātes un sabiedrības uzskati

Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi ir vēl vairāk...
31.03.2025.

Dabas tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais dabas tēmai veltītas...
31.03.2025.

"Maksājumu radars": Bezskaidrās naudas maksājumi Latvijā sasnieguši vēsturiski augstāko īpatsvaru

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā...
31.03.2025.

Šā gada pirmajos divos mēnešos pievienotā procentu likme samazināta vairāk nekā 2.5 tūkstošiem hipotekāro kredītu

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija,...
28.03.2025.

Latvijas Banka izsniedz AP OPERATIONS SIA licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 26. martā izsniedza AP...
24.03.2025.

Sākas balsojums par 2024. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2025. gada...
21.03.2025.

Uzmanību! Brīdinām par Latvijas Bankas vārdā veiktām krāpnieku aktivitātēm

Latvijas Banka brīdina par krāpnieku aktivitātēm, uzdodoties par...