Šodien Latvijas Banka iepazīstināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju ar savu izpēti par kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektora potenciālu un iespējamajiem KKS sektora attīstības scenārijiem.
Latvijas Bankas ieskatā vēlamais scenārijs ir pakāpeniski virzīta KKS sektora attīstība, kuras pirmais solis būtu juridisko personu kreditēšanas iespēja. Lai tas notiktu, Latvijas Banka 2024. gadā Finanšu ministrijai ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā. Nākamais solis ir plašākas visu iesaistīto pušu diskusijas par centrālo KKS ar kredītiestādes licenci veidošanas nosacījumiem un to dzīvotspēju Latvijas apstākļos. Šis scenārijs paredz iespēju individuālām KKS, kas nevēlas centralizāciju, darboties līdzšinējā statusā.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra:
"Latvijas Banka, balstoties uz KKS uzraudzības procesa secinājumiem, jau vairāk nekā gadu ar nozari diskutē par problēmjautājumiem un iespējamajiem risinājumiem KKS sektora attīstībai. Balstoties uz Latvijas Bankas izpēti, KKS sektora pārstāvju sniegto viedokli un pārējo Baltijas valstu un citu Eiropas valstu pieredzes analīzi, Latvijas Banka ir izstrādājusi iespējamos attīstības scenārijus. Aicinām visas iesaistītās puses ar tiem iepazīties un mērķtiecīgi virzīties uz tādiem lēmumiem, kas attīsta nozares potenciālu."
Pašlaik Latvijā darbojas 25 KKS, kas pārvalda aktīvus 29.4 miljonu eiro apmērā. KKS segmentā ir vērojama augsta koncentrācija: piecas lielākās KKS veido 90 % no visiem KKS aktīviem.
