"Stratēģiskā autonomija", "stratēģiskā neatkarība", "atvērtā stratēģiskā autonomija" – šie termini pēdējo 10 gadu laikā tiek iekļauti teju visos Eiropas Savienības (ES) politiskajos dokumentos un apspriesti dažādos diskusiju formātos. Pamatā šie termini ir sinonīmi un nozīmē ES iespējas pieņemt lēmumus un rīkoties autonomi, proti, neatkarīgi no citiem, piemēram, ASV. Stratēģiskās autonomijas sasniegšana ir viens no Eiropas neliela apjoma maksājumu stratēģijas mērķiem. Kā tas viss attiecas uz maksājumiem, ko veicam ikdienā, un vai tas nozīmē, ka eirozonas maksājumos esam atkarīgi no trešajām valstīm?
Mūsdienās bezskaidrās naudas maksājumi tiek izmantoti visdažādākajos veidos: savstarpējos pārskaitījumos, norēķinos ar valsts iestādēm, maksājumos klātienē tirdzniecības vietās un iepērkoties internetā. Taču, bezskaidrās naudas maksājumi atšķiras pēc to lietošanas formas, piemēram, vai veicam pārskaitījumu starp diviem bankas kontiem (kredīta pārvedums1Kredīta pārvedums ir maksājums, kurā maksātājs, piemēram, privātpersona vai uzņēmums, iniciē maksājumu, lai nosūtītu noteiktu naudas summu uz citu kontu. Šis maksājuma veids visbiežāk tiek izmantots, lai pārskaitītu naudu, piemēram, ikmēneša rēķinu apmaksai, algu izmaksai vai norēķinoties savā starpā divām fiziskām personām par kādu kopēju pirkumu.
un tiešā debeta maksājums2Tiešā debeta maksājums ir process, kurā maksātās dod piekrišanu saņēmējam, lai tas spētu automātiski ieturēt noteiktu summu no maksātāja konta. Šis maksājuma veids ir noderīgs regulāru, nemainīgu maksājumu automatizēšanai un ļauj mums apmaksāt rēķinus laicīgi bez papildu darbībām.
), vai izmantojam maksājumu karti un viedtālruni norēķiniem veikalos un e-komercijā. Katrai no šīm izpildes formām ir savas priekšrocības un atšķirības, tostarp iesaistīto pušu lokā, kas validē un izpilda maksājumu. Atsevišķos gadījumos šie iesaistītie pakalpojumu sniedzēji ir bāzēti ārpus ES.
Maksājumos starp diviem bankas kontiem iesaistītās puses galvenokārt ir maksājuma veicējs, tā apkalpojošā banka, maksājuma saņēmējs un maksājuma saņēmēju apkalpojošā banka. Tomēr svarīgākā loma jebkura maksājuma izpildē ir maksājumu sistēmai – infrastruktūrai, kas nodrošina drošu un efektīvu maksājumu apstrādi un norēķinu starp bankām. Maksājumu sistēma ir centralizēta platforma, ko bankas izmanto, lai sasniegtu maksājuma saņēmēja apkalpojošu banku un veiktu faktisko naudas "nodošanu".
Pirms vairāk nekā 20 gadiem eirozonas dalībvalstīs bezskaidrās naudas maksājumi pārsvarā tika veikti valsts mērogā, izmantojot maksājumu sistēmas, kas savienoja bankas tikai nacionālā vai reģionālā līmenī. Pārrobežu maksājumi Eiropā bija sarežģīti, prasīja starpnieku (korespondentbanku) iesaisti, kā rezultātā tie bija dārgi, lēni un necaurskatāmi. Savukārt tiešā debeta maksājumi pārsvarā darbojās tikai nacionāli, un starptautisko maksājumu automatizācija bija ierobežota.
Lai risinātu šīs problēmas un veicinātu vienotā tirgus integrāciju maksājumu jomā, 2008. gadā tika ieviesta Vienotā eiro maksājumu telpa (SEPA). Tā izveidoja vienotus maksājumu sistēmu standartus, kas samazināja starpnieku nepieciešamību un vienkāršoja pārrobežu maksājumus. Pateicoties SEPA, bankas var veikt maksājumus tieši caur centralizētām Eiropas līmeņa sistēmām, piemēram, TARGET (Eiropas Centrālās bankas (ECB) sistēma) un STEP2 (Eiropas Banku asociācijas sistēma), tādējādi uzlabojot maksājumu ātrumu, izmaksas un caurspīdīgumu visā eirozonā.
Raugoties no Latvijas perspektīvas, arī Latvijas Banka pārvalda un uztur nacionālu maksājumu sistēmu – Elektronisko klīringa sistēmu (EKS) – kas nodrošina banku savstarpējos norēķinus, tostarp mazumtirdzniecības segmentā arī reģionālā līmenī. Pašlaik EKS ir dalībnieks ECB uzturētajā TARGET sistēmā, sniedzot EKS dalībniekiem tūlītēju piekļuvi centralizētajai Eirosistēmas maksājumu sistēmai un piedāvājot izdevīgus dalības nosacījumus un izmaksas, kas sniedz pozitīvu ieguvumu arī sabiedrībai.
Savukārt maksājumi, izmantojot maksājumu karti, ir populārākais norēķinu veids eirozonā. Saskaņā ar ECB publicētajiem datiem karšu maksājumi veido 54 % no kopējiem bezskaidrās naudas norēķiniem.3Eiropas Centrālā banka – Maksājumu statistika: Payment statistics
Joprojām, atšķirībā no kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem, eirozonā nav vienoti standarti un infrastruktūras karšu maksājumiem, kas nozīmē, ka šajā maksājumu segmentā ir izteikta tirgus fragmentācija, kurā dominē trešo valstu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, "Visa" un "MasterCard". Šīm starptautiskajām karšu shēmām ir izveidots globāls tīkls, kas nodrošina, ka maksājumi var tikt veikti teju jebkurā vietā pasaulē. Eiropas nacionāla mēroga maksājumu risinājumiem ir milzīgs izaicinājums konkurēt ar šīm starptautiskajām kompānijām.
Latvijā un visā eirozonā pakāpeniski pieaug norēķinu skaits, izmantojot viedtālruņus un bezkontakta maksājumu iespējas. Šo maksājumu pamatā ir šie paši karšu maksājumi, taču ar vēl vienas iesaistītās puses starpniecību, kas nodrošina drošu maksājumu kartes digitalizāciju jeb tokenizāciju viedtālrunī (ApplePay, GooglePay u.c.). Nav noslēpums, ka šo tehnoloģiju jomā globāli dominē vien neliels skaits ne-Eiropas kompāniju, kuras vēlas savas pozīcijas noturēt, tādējādi ierobežojot iespējas trešajām personām patstāvīgi izmantot viedtālruņos iestrādātās tehnoloģijas maksājumu veikšanai.
Lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana maksājumu segmentā ne tikai piedāvā ērtākas norēķinu iespējas, bet arī rada jaunus izaicinājumus, tostarp tirgotājiem attiecībā uz bezskaidrās naudas pieņemšanas izmaksām. Jebkura papildu dalībnieka iesaistīšana maksājuma izpildē veido izmaksu pieaugumu. Maksājumos, izmantojot maksājumu karti, tirgotājam jāsedz komisija, ko piemēro apkalpojošā banka un ar tās starpniecību arī maksājumu shēmas īpašnieks. Savukārt, izmantojot viedtālruni bezkontakta maksājumiem, papildu komisiju piemēro arī šīs funkcionalitātes sniedzējs. Šis izmaksu pieaugums tiek kompensēts visbiežāk ar tirgotājam piemēroto bezskaidrās naudas pieņemšanas komisiju, kas nereti atspoguļojas arī preču un pakalpojumu cenās.
Ierobežotas konkurences apstākļos rodas riski, kas saistīti negodprātīgu tirgus pozīciju izmantošanu, tādēļ stratēģiskās autonomijas stiprināšana ir ne vien nepieciešamība rast Eiropas pārvaldītu alternatīvu šiem risinājumiem, bet arī stiprināt konkurenci, atvieglojot iespējas ienākt šajā tirgus segmentā jauniem spēlētājiem. Tādēļ primārais Eirosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģijas4Eiropas Centrālā banka, Eirosistēmas mazumtirdzniecības maksājumu stratēģija – Our retail payments strategy
mērķis ir atbalstīt privātās iniciatīvas, kas tiecas uz risinājumu izstrādi klātienes bezskaidrās naudas norēķiniem ar Eiropas tvērumu un Eiropas pārvaldību. Pašlaik Eiropā ir neliels skaits iniciatīvu, kurām ir ambīcijas šo mērķi sasniegt.
Eiropas maksājumu iniciatīva (EPI) un Eiropas maksājumu alianse (EMPSA) ir divas būtiskas iniciatīvas, kas ir izveidotas, lai veicinātu stratēģisko neatkarību Eiropas maksājumu jomā. EPI apvieno vadošās Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un Francijas bankas un finanšu iestādes, lai izstrādātu vienotu Eiropas maksājumu shēmu, kas spētu piedāvāt alternatīvu globālajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, "Visa" un "MasterCard". Šī iniciatīva koncentrējas uz universāla digitāla maksājumu risinājuma izveidi, kas aptver maksājumus klātienē, tiešsaistē un starp personām. Savukārt EMPSA ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju partnerība, kas veicina sadarbību starp dažādām Eiropas maksājumu shēmām (pašlaik – starp Spānijā, Itālijā un Portugālē bāzētiem risinājumiem), lai uzlabotu šo risinājumu sadarbspēju, īpaši koncentrējoties uz pārrobežu maksājumiem. Šīs iniciatīvas ir būtiskas no Eirosistēmas perspektīvas, jo tās varētu stiprināt Eiropas autonomiju maksājumos un mazināt atkarību no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem.
Vienlaikus Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas turpina darbu pie potenciālā digitālā eiro ieviešanas. Digitālais eiro ir ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku projekts, lai izveidotu publiskās naudas, kas sabiedrībai pašlaik pieejama vien skaidrās naudas formā, digitālu ekvivalentu. Digitālais eiro tiek paredzēts primāri kā norēķinu instruments, kas nodrošinātu alternatīvu pašreizējiem privātajiem risinājumiem visos lietojumu gadījumos – kredīta pārvedumiem, tiešā debeta maksājumiem, klātienes maksājumiem tirdzniecības vietās un e-komercijā. Tā darbībai tiktu veidota infrastruktūra un standarti, kā arī piemērots likumiskā maksāšanas līdzekļa statuss, nosakot par pienākumu to pieņemt tirgotājiem visā eirozonā. Turklāt standarti, kas tiktu izmantoti digitālā eiro darbībai, būtu atvērti, ļaujot privātajiem pakalpojumu sniedzējiem tos izmantot, lai izvērstu savu, piemēram, nacionāla līmeņa pakalpojumu darbību visā eirozonā.
Apkopojot iepriekš minēto, stratēģiskā autonomija eirozonas ikdienas maksājumos nozīmē spēju nodrošināt stabilu, drošu un izmaksu ziņā efektīvu maksājumu infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta Eiropas līmenī. Tas ir svarīgi, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar atkarību no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem var būt citi stratēģiski mērķi vai kuri var būt pakļauti ģeopolitiskajiem konfliktiem.
Atbildot uz raksta sākumā uzdoto jautājumu, vai eirozonas maksājumos esam atkarīgi no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem, atbilde ir – pašlaik daļēji. Lai gan SEPA ieviešana ir uzlabojusi pārrobežu maksājumu vienkāršību un efektivitāti, klātienes maksājumu un e-komercijas segments joprojām saskaras ar ievērojamu tirgus fragmentāciju un dominējošu ārvalstu tehnoloģiju kompāniju klātbūtni. Tāpēc ir svarīgi saglabāt stratēģiskās autonomijas jautājumu aktuālajā darba kārtībā, lai turpinātu veidot politiku, kas stiprina Eiropas konkurētspēju un neatkarību arī maksājumu jomā. Šajā darbā ir iesaistīta arī Latvijas Banka, līdzdarbojoties eirozonas līmeņa iniciatīvās.