Nozares izpratne par ilgtspējas jomu kopumā pakāpeniski uzlabojas. Tomēr, lai nodrošinātu savlaicīgu Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakartē noteikto mērķu izpildi, jāpanāk straujāka efektīvai ilgtspējas risku pārvaldībai un ar ilgtspēju saistītās informācijas atklāšanai nepieciešamo pasākumu ieviešana. Tas secināts, izvērtējot 2023. gada finanšu sektora dalībnieku pašnovērtējuma anketēšanas rezultātus un Latvijas Bankas veikto uzraudzības novērtējumu ar ilgtspēju saistīto regulējošo prasību jomā.
Lai gūtu detalizētāku izpratni par finanšu sektora paveikto un plāniem ilgtspējas jomā, Latvijas Banka katru gadu veic finanšu tirgus dalībnieku anketēšanu. Tirgus dalībnieki sniedz pašnovērtējumu par atbilstību Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakartē minētajām uzrauga gaidām, t. sk. tādās jomās kā vides, sociālo un pārvaldības (Environmental, Social and Governance; ESG) risku būtiskuma novērtēšana un pārvaldīšana, kā arī ESG informācijas atklāšana.
Saņemtā informācija palīdz veidot dialogu ar finanšu sektoru kopumā un ar atsevišķiem tirgus dalībniekiem par labo praksi un par izaicinājumiem ilgtspējas aspektu iekļaušanā to darbībā, kā arī nodrošināt ar ilgtspēju saistīto uzraudzības prasību izpildi. Tirgus dalībnieku anketa ik gadu tiek pilnveidota un papildināta.
Šajā rakstā iztirzātas 2023. gadā veiktās anketēšanas būtiskākās atziņas.
Banku sektors
Pašnovērtējuma anketa ik gadu tiek nosūtīta mazāk nozīmīgajām Latvijas banku sektora kredītiestādēm, kuras ir tiešā Latvijas Bankas uzraudzībā. Savukārt to triju Latvijas kredītiestāžu, kuras ir atzītas par nozīmīgajām kredītiestādēm, – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka (ECB) Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros. Klimata un vides risku jomā šīm trīs iestādēm ir jāņem vērā attiecīgajās ECB vadlīnijās noteiktie pamatprincipi, kuru izpildi novērtē ECB.
Mazāk nozīmīgo kredītiestāžu novērtējums par to atbilstību uzrauga gaidām (sk. 1. attēlu) ir iedalīts trijās būtiskākajās kategorijās:
1) kā kredītiestādes spēj novērtēt ESG risku būtiskumu to darbības kontekstā;
2) kā šie riski tiek pārvaldīti;
3) cik atbilstīgi kredītiestādes ir iekļāvušas ESG aspektus savās stratēģijās.
ESG risku būtiskuma novērtējums ir pirmais un svarīgākais solis, jo bez tā nav iespējama ne šo risku pārvaldīšana, ne stratēģiskā izpratne ilgtspējas jomā. Šādu novērtējumu var veikt gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, un tam jāietver visi būtiskie iestādes darbības veidi, ģeogrāfiskās lokācijas un darījumu portfeļi.
Lai arī pašu kredītiestāžu ieskatā tās gandrīz vai vismaz daļēji atbilst gaidām attiecībā uz ESG risku būtiskuma novērtējumu, Latvijas Bankas veiktais uzraudzības vērtējums atklāj, ka dažām kredītiestādēm šajā jomā ir nozīmīgi trūkumi.
Biežāk novērotie ESG risku būtiskuma novērtēšanas procesa trūkumi ir tas, ka vairākās kredītiestādēs aptaujas veikšanas brīdī novērtēšana nebija padziļināta un pietiekami visaptveroša, savukārt novērtēšanas metodes - tikai kvalitatīvas un pārāk vienkāršotas (piemēram, kredītiestādes vadības aptauja par risku būtiskumu). Šajā kontekstā gan ir jāņem vērā, ka ESG risku būtiskuma metožu izvēli praksē vēl aizvien ietekmē ierobežotā ilgtspējas datu pieejamība un to nepietiekamā integrācija kredītiestāžu informācijas sistēmās un saistītajos procesos.
Tas, cik veiksmīgi kredītiestādēm ir izdevies iekļaut ar ilgtspējas riskiem saistītos aspektus to stratēģijās, gan pašu kredītiestāžu ieskatā, gan arī atbilstoši Latvijas Bankas veiktajam novērtējumam lielākajā daļā kredītiestāžu daļēji atbilst uzrauga gaidām. Lai arī visas kredītiestādes ir papildinājušas savas stratēģijas, iekļaujot tajās aktuālos ar ilgtspējas riskiem saistītos apsvērumus, pārsvarā tas ir ticis izdarīts ļoti vispārīgi, nesniedzot detalizētu ieskatu par plāniem šajā jomā.
Pozitīvi vērtējams, ka vairākas kredītiestādes savās stratēģijās ir norādījušas konkrētus ar ilgtspējas aspektiem saistītus mērķrādītājus (key performance indicators; KPIs), lai gan pagaidām tie lielākoties netiek pietiekami sasaistīti ar veikto ESG risku novērtējumu un citiem procesiem. Esam arī novērojuši, ka, lai gan ilgtspējas apsvērumu kontekstā ieteicams veikt stratēģisko ilgtermiņa plānošanu vismaz nākamo desmit gadu periodam, vietējas kredītiestādes pagaidām to dara tikai 3–5 gadu periodam – līdzīgi kā citiem stratēģijas elementiem.
Visbeidzot, tika vērtēta arī ESG risku pārvaldīšana, un, lai arī pašas kredītiestādes pārsvarā uzskata, ka šajā jomā tās daļēji atbilst gaidām, uzraudzības novērtējumā tika konstatēts, ka pusei iestāžu pašreiz izmantotās pieejas daļēji vai pilnībā neatbilst gaidāmajam. Lielā mērā tas skaidrojams ar ierobežoto ESG datu pieejamību par kredītiestāžu klientiem, ko laika gaitā vismaz attiecībā uz ziņām par nefinanšu sabiedrībām vajadzētu uzlabot pieaugošajām Eiropas Savienības noteiktajām ilgtspējas informācijas atklāšanas prasībām un pašu kredītiestāžu uzlabotajām (t. sk. izmantojot Baltijas banku asociācijas šogad izveidoto vienoto ESG anketu) šo datu ievākšanas metodēm.
Vairākām kredītiestādēm nebija pietiekami skaidri noteikta risku kontroles un iekšējā audita funkciju loma ESG risku pārvaldīšanā. Uzlabojoties ESG datu pieejamībai, tiek sagaidīts, ka kredītiestādes arvien vairāk sāks pielietot arī kvantitatīvas risku pārvaldīšanas metodes un pilnībā iekļaus ESG riskus to kopējos risku pārvaldīšanas ietvaros, t. sk. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā (ICAAP) un stresa testēšanā.
Nebanku sektors
Atšķirībā no kredītiestādēm, kuru pašnovērtējuma anketās uzmanība primāri bija vērsta uz ESG risku pārvaldīšanu, pārējo finanšu sektora dalībnieku anketās, ņemot vērā to darbības specifiku, lielāka uzmanība tika pievērsa informācijas atklāšanas jomai.
Lai nodrošinātu to, ka ieguldītājiem ir viegli pieejama skaidra un patiesa informācija par to, vai finanšu tirgus dalībnieks savā darbībā ņem vērā ESG riskus, kā arī par tā piedāvāto finanšu produktu un pakalpojumu ilgtspējas aspektiem, Eiropas Savienībā ir noteiktas detalizētas ESG informācijas atklāšanas prasības (t. sk. regula par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē; SFDR).
Kā redzams 2. attēlā, 2023. gadā vērtējām dzīvības apdrošināšanas sabiedrību (Dz-AAS) un to filiāļu, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku (AIFP), ieguldījumu brokeru sabiedrību (IBS), ieguldījumu pārvaldes sabiedrību (IPAS) un privāto pensiju fondu (PPF) atbilstību uzrauga gaidām šajā jomā. Šīs iestādes anketas aizpildīšanas brīdī lielākoties vērtēja savu ESG informācijas atklāšanu kā gandrīz vai pilnībā atbilstošu gaidām, taču uzraugs konstatējis lielas tirgus dalībnieku daļas būtisku neatbilstību.
Daudzos gadījumos iestāžu tīmekļvietnēs un piedāvāto finanšu produktu un pakalpojumu pirmslīguma dokumentos nebija pietiekami atklāta informācija par to, kā ieguldījumu lēmumu procesā tiek ņemti vērā ilgtspējas riski, un tas, vai tiek ņemta vērā būtiskākā negatīvā ietekme (principal adverse impact; PAI) uz ilgtspējas faktoriem.
Tā ilgtspējas informācija, kas tika atklāta, bieži nebija pietiekami viegli uztverama un kodolīga vai arī nebija pieejama atsevišķā tīmekļvietnes sadaļā ar atbilstošu nosaukumu, kas ieguldītājiem apgrūtina tās atrašanu.
Konstatētās nepilnības lielā mērā ir skaidrojamas ar ilgtspējas informācijas atklāšanas prasību un to piemērošanas nosacījumu sarežģītību, tāpēc pēc SFDR publicēšanas Eiropas Komisija un Eiropas uzraudzības iestādes ir publicējušas vairākus skaidrojumus.
Lai uzlabotu tirgus dalībnieku izpratni par ilgtspējas informācijas atklāšanu, pērn šos jautājumus ar tirgus dalībniekiem apspriedām Ilgtspējas brokastīs. Arī uzraudzības ietvaros turpinām strādāt pie konstatēto nepilnību novēršanas ar katru no dalībniekiem atsevišķi.
Visbeidzot, kā redzams 3. attēlā, pašnovērtējuma anketās nebanku sektora dalībniekiem uzdevām arī vairākus jautājumus par ESG risku pārvaldīšanu un par ilgtspējas aspektu iekļaušanu stratēģijās.
Tā kā apdrošināšanas sabiedrības (AAS) to darbības specifikas dēļ jau ir guvušas ievērojamu pieredzi, novērtējot klimata un vides riskus un ņemot vērā ilgtermiņa apsvērumus, tās savu atbilstību gaidām šajā jomā novērtē salīdzinoši augstāk.
Pārējo nebanku sektoru pieredze darbā ar ilgtspējas aspektiem un ESG riskiem ir bijusi mazāka. Tāpēc ir paredzams, ka izpratne un atbilstība uzrauga gaidām tiks panākta pakāpeniski vairāku gadu garumā.