Publicēts: 20.06.2024.

Latvijas Banka publicējusi jaunāko "Finanšu Stabilitātes Pārskatu", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

 

 

Latvijas finanšu sistēma saglabājas stabila un banku spēja absorbēt šokus ir laba – bankām kopumā ir labas kapitāla un likviditātes rezerves. Banku noturību veicina to pelnītspēja, kas saglabājas augsta arī pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīma pārmaiņām un hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieviešanas.

Būtiskais peļņas pieaugums un pārmaiņas UIN režīmā mudinājušas nozīmīgās bankas pārskatīt dividenžu izmaksas politiku un veikt iepriekšējo gadu peļņas sadali lielākā apmērā nekā iepriekš. Šādai tendencei saglabājoties, banku brīvprātīgo kapitāla rezervju apjoms varētu samazināties.

Latvijas Bankas makrouzraudzības politika kopumā ir vērsta uz to, lai, ņemot vērā banku pašreizējos labos finansiālos rādītājus un negaidītu šoku riskus nākotnē, laikus nostiprinātu banku noturību, kā arī veiktu mērķētus grozījumus regulējumā ilgtspējas un kreditēšanas attīstībai.

2023. gada decembrī Latvijas Banka pieņēma būtiskus makrouzraudzības politikas lēmumus par:

  • jaunu – pozitīvas neitrālas – pretcikliskās kapitāla rezerves piemērošanas pieeju un šīs rezerves prasības pakāpenisku palielināšanu līdz 1 %;
  • atvieglotiem kredīta izsniegšanas standartiem kredītiem energoefektīva mājokļa iegādei;
  • elastīgākiem kredīta izsniegšanas standartiem kredītiem mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt vai citādi gūt ienākumus no operācijām ar nekustamo īpašumu;
  • samazinātu riska pakāpi riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku, kredītiestādēs, kuras kapitāla prasību aprēķinā izmanto standartizēto pieeju.

Latvijas aizņēmēju noturība kopumā joprojām ir laba. Inflācijai strauji mazinoties un saglabājoties spējai ienākumu izaugsmei, mājsaimniecību finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas. Arī atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem mazina mājsaimniecību kredītņēmēju maksātnespējas riskus.

Vienlaikus uzņēmumu maksātspēja un parāda apkalpošanas spēja nedaudz vājinājušās strauji pieaugušo darbaspēka un finansēšanas izmaksu ietekmē. Uzņēmumu kredītportfeļa kvalitātes rādītāji, kā jau iepriekš tika gaidīts, ar zināmu laika nobīdi nedaudz pasliktinājās, taču ienākumus nenesošu kredītu pieaugums pagaidām vērojams nelielam uzņēmumu lokam.

Tāpēc kredītiestādēm ir svarīgi turpināt sava kredītportfeļa uzraudzību, laikus atzīt potenciālos problēmkredītus un veidot atbilstošus uzkrājumus paredzamajiem zaudējumiem.

Iekšzemes kreditēšana kopumā saglabājas gausa, īpaši nefinanšu sabiedrību segmentā. Vāja investīciju vide un nepietiekams kreditēšanas atbalsts investīcijām ilgstoši ir būtiska sistēmiska strukturāla nepilnība, kas kavē Latvijas attīstību un konkurētspēju.

Lejupslīde nekustamā īpašuma tirgos rada papildu spiedienu uz kreditēšanu un izaugsmi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Iegādes aktivitāte Latvijas mājokļu tirgū ir mazinājusies un mājokļu cenu pieaugums kopumā pakāpeniski palēninās. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums jau ilgu laiku ir nepietiekams, ēku renovācijas temps ir lēns, kā arī – inflācijas un augušo procentu likmju ietekmē – jauno mājokļu pieejamība ir pasliktinājusies. Riski komercīpašumu tirgū saglabājas paaugstināti, lai gan nav vērojama strauja komercīpašumu darījumu cenu samazināšanās vai piespiedu pārdošanas gadījumu skaita pieaugums.

Ģeopolitiskā situācija reģionā un pasaulē kopumā ir avots potenciālai sistēmiskajai ievainojamībai, arī saistībā ar kiberuzbrukumiem, piegādes ķēžu traucējumiem un citiem traucējumiem finanšu sistēmā.

"Finanšu Stabilitātes Pārskatā" ietverti arī vairāki tematiskie pielikumi un ielikumi par šādām tēmām:

  • Latvijas finanšu sistēmas pakļautība bioloģiskās daudzveidības un citiem dabas riskiem; mājokļu iegādes noturība pandēmijas, augošo izmaksu un procentu likmju periodā;
  • mājokļu tirgus aktivitātes un mājokļu kreditēšanas tendenču salīdzinājums Baltijas valstīs;
  • uzņēmumu noguldījumu detalizēta analīze;
  • procentu likmju pārmaiņu ietekme uz banku piedāvātajām procentu likmēm;
  • kā arī GAR modelis banku stresa testu scenāriju veidošanai.

Ņemot vērā, ka tautsaimniecību un finanšu sistēmu vidējā un ilgākā termiņā apdraud dabas riski, banku noturības testēšanas ietvarā papildus iekļauti bioloģiskās daudzveidības un citi dabas riski.

Citi jaunumi

22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...
03.04.2025.

2024. gadā būtiski pieaudzis ar elektronisko naudu veikto maksājumu apmērs

2024. gada beigās Latvijā darbojās 8 elektroniskās naudas...
02.04.2025.

Latvijas Banka izsniedz AS "Sincera Insurance" apdrošināšanas licences

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja 2. aprīlī pieņēma lēmumu...