Publicēts: 27.12.2023.
Edīte Grīnvalde
Edīte Grīnvalde
Latvijas Bankas eksperte

Diemžēl par krāpniecību finanšu jomā būs dzirdējis ikviens no mums. Daudzi arī personiski ir saskārušies ar "baņķieru", kriptovalūtu tirgotāju vai viltus policistu zvaniem, nerunājot par viltotām Raimonda Paula, Renāra Kaupera un pat Valsts prezidenta aktivitātēm sociālajos tīklos. Tas liek būt ļoti uzmanīgiem, kā arī brīdināt tos ģimenes locekļus, kuri ir mazāk informēti par mūsdienu draudiem.

Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka 2022. gadā kopumā no Latvijas iedzīvotājiem ar dažādiem paņēmieniem izkrāpti vairāk nekā 12 miljoni eiro. Krāpnieki "izvilina" naudas līdzekļus no iedzīvotājiem dažādos veidos – gan zvanot pa tālruni un uzdodoties par bankas vai drošības iestāžu darbiniekiem, gan imitējot pasta sūtījumu pārvadātāju saites un izsūtot īsziņas un e-pastus, gan arī viltus investīciju platformās, aicinot gūt grandiozu peļņu. Notiekot cīņai ar krāpniecību, pilnveidojas ne tikai likumsargi, bet arī krāpnieki, kuri ir ļoti radoši un meklē arvien jaunus veidus, kā piekļūt svešiem naudas līdzekļiem.

Mazāk zināms ir jēdziens "naudas mūlis" jeb persona, ar kuras palīdzību nelegāli iegūtā nauda tiek pārvirzīta tālāk uz noziedznieku kontiem vai skaidrā naudā to kabatās. "Naudas mūlis" darbojas noziedzīgas grupas ietvaros. Viņš no kādas trešās personas saņem naudu, kuru elektroniski pārskaita vai nodod skaidrā naudā citai personai, par šo darbību saņemot atlīdzību (komisijas maksu). Krāpnieki izmanto "naudas mūli", lai slēptu citus noziegumus, piemēram, tiešsaistes krāpniecības vai citā veidā izkrāptos naudas līdzekļus.

Prakse liecina, ka par "naudas mūli" visbiežāk kļūst jaunieši, taču shēmās tiek iesaistīti arī iebraucēji, bezdarbnieki un citas finansiālās grūtībās nonākušas personas. Noziedznieki vervē "naudas mūļus" ar dažādām metodēm – gan uzrunājot personiski, gan caur sludinājumiem, e-pastos, sociālajos tīklos, gan arī izmantojot grupas ziņojumapmaiņas lietotnes (piemēram, "Telegram", "WhatsApp"). Tiek izteikti vilinoši vieglas peļņas piedāvājumi, bieži vien iesaistītajai personai pat īsti nepaskaidrojot, kas no tās tiek sagaidīts. Izplatīta ir arī "naudas mūļu" vervēšana draugu lokā, kur kāds, kurš jau iepriekš bijis savervēts, mēģina šajā lietā iesaistīt arī citus draugus un paziņas, solot vieglu peļņu vai arī stāstot izdomātas situācijas ar ķibelēm, kurās vajag izlīdzēt, pārskaitot naudu vai izņemot to skaidrā naudā no bankomāta. Parasti runa ir par summām no 3000 līdz 10 000 eiro, kas steidzami jāsaņem kontā un operatīvi jānodod tālāk par atlīdzību no 50 līdz 350 eiro.

Reizēm šķiet: kas tur īpašs? Izņemšu ar savu karti svešu naudu no konta vai pārskaitīšu to tālāk. Valsts policija brīdina, ka kriminālatbildība draud par šādām darbībām:

  • ja persona piekrīt piedāvājumam aizdot savu bankas karti kādam uz vienu vai vairākām dienām, par to ir paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 1931. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma (tādu datu izplatīšana, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli) pazīmēm;
  • ja persona bankai sniedz nepatiesas ziņas, par to ir paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 1951. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma (ziņu nesniegšana vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšana par ienākošiem līdzekļiem kontā) pazīmēm;
  • ja persona piekrīt piedāvājumam saņemt savā bankas kontā krāpnieciskus naudas līdzekļus un par atlīdzību tos pārskaitīt uz citu bankas kontu vai izņemt bankomātā skaidrā naudā un par atlīdzību vai bez tās atdot, par to ir paredzēta kriminālatbildība  pēc Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma (noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizācija personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās) pazīmēm;
  • ja persona piekrīt piedāvājumam meklēt un iesaistīt citus "naudas mūļus", izņemt naudu ar svešām bankas kartēm bankomātos, nodot skaidro naudu citām personām, par to ir paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma (noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizācija organizētā grupā) pazīmēm.

Ja kāds kļūst par "naudas mūli", tam draud ne tikai kriminālatbildība. Ja esi "naudas mūlis", iespējams, nevarēsi saņemt finanšu pakalpojumus – piemēram, banka var slēgt tavu kontu vai atteikt sadarbību citu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Var tikt būtiski ietekmētas arī "naudas mūļa" karjeras iespējas, jo darba devējs var nevēlēties sadarboties ar personu, kura iepriekš pastrādājusi noziegumu.

Vai tiešām viegla un ātra peļņa ir tā vērta, lai sabojātu sev visu atlikušo dzīvi? Esi apdomīgs un neesi "naudas mūlis"!


Citi jaunumi

15.11.2024.

Latvijas Banka brīdina par LIVONIA piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par LIVONIA (tīmekļvietnēs:...
14.11.2024.

Finanšu starpniecība un klimata pārmaiņas eirozonas ražošanas un investīciju tīkla modelī

Pētījums 6/2024
13.11.2024.

Valdības parāda atmaksas termiņa ietekme uz fiskālo ilgtspēju

Pētījums 5/2024
13.11.2024.

Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu "Puzuris"

Ceturtdien, 21. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro...
12.11.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī...
11.11.2024.

Latvijas Banka izsniedz licenci Boku Securities SIA

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi licenci Boku...
04.11.2024.

Papildinātas vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un sankciju riska pārvaldīšanai

Latvijas Banka ir pilnveidojusi vadlīnijas noziedzīgi iegūtu...
01.11.2024.

Saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku TV24 raidījumā "Nedēļa. Post Scriptum"

Sarunā skartas tādas tēmas kā gaidāmā monetārā politika,...
01.11.2024.

Digitālais euro – ko jūs no tā iegūsiet?

Pjēro Čipollone Euro ieviešana pirms 25 gadiem pārveidoja...
24.10.2024.

Latvijas Banka anulē Veselavas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 23. oktobrī pieņēma lēmumu...
23.10.2024.

Šī gada Latvijas FinTech foruma fokusā – sektora attīstība Latvijā un būtiskākās nozares tendences pasaulē

Šoruden, 5. novembrī, Rīgā jau trešo reizi notiks Latvijas...
22.10.2024.

Latvijas Banka un Aizsardzības ministrija aicina uz tiešsaistes semināru par kiberdrošību finanšu nozarē

Latvijas Banka sadarbībā ar Aizsardzības ministriju 30. oktobrī...