Publicēts: 10.10.2023.

Rīgā notiks otrais Latvijas "FinTech" forums, kas pulcēs Latvijas un Eiropas valstu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītājus, finanšu un tehnoloģiju profesionāļus, investorus un amatpersonas. Iecerētas diskusijas par investīciju piesaisti, kriptoaktīviem, mākslīgā intelekta sniegtajām perspektīvām un citām aktuālajām tendencēm. Līdzās tam arī norisināsies "FinTech" uzņēmumu konkurss "FinTech Factor" – tajā piedalās deviņi uzņēmumi, prezentēs savu biznesa ideju, cīnoties par iespēju saņemt investora nodrošinātu balvu.

Vairāk par to – sarunā ar Latvijas Bankas prezidenta vietnieci Santu Purgaili.

Procentu likmju straujā kāpuma dēļ atbalsts atsevišķām kredītņēmēju grupām ir ļoti nepieciešams

Atbalsts atsevišķām kredītņēmēju grupām saistībā ar procentu likmju straujo kāpumu ir ļoti nepieciešams, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Tas, ka atbalsts atsevišķām klientu grupām ir ļoti nepieciešams, par to nav šaubu. Jautājums ir tikai kādā veidā to ļoti precīzi nomērķēt, kādā veidā trāpīt tiem, kuriem to vajag visvairāk,"
sacīja Purgaile.

Viņa arī minēja, ka atbilstoši Latvijas Bankas uzstādījumam šo atbalstu vajadzētu, piemēram, finansēt no banku peļņas vai no ienākumu nodokļa, kas gūts no banku peļņas, taču, sniedzot atbalstu, nedrīkstētu apgrūtināt valsts budžetu. Tāpēc ir ļoti svarīgi nomērķēt un precīzi atrast tos banku klientus, kuriem procentu likmju kāpums tiešām ir akūta problēma, kuriem ir jau problēmas ar maksātspēju.

"Šie dati ir. Vienkārši ir jāmāk pareizi šajos datos atrast un pareizi nomērķēt," sacīja Purgaile, piebilstot, ka Latvijas Bankas eksperti ir veikuši aprēķinus, kā precīzi atrast attiecīgās kategorijas.

Jau vēstīts, ka valdība pirmdien, 9.oktobrī, atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, paredzot, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas. 

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi paredz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus paredzot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

FM likumprojekta anotācijā skaidro, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Tāpat vēstīts, lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir arī kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu.

Pēc FM paustā, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram - 600 eiro - varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.

Tāpat FM rosina veidot "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. FM arī aicina sniegt mērķētu palīdzību pieejamo sociālās palīdzības instrumentu ietvaros.

 

Citi jaunumi

15.01.2025.

Digitālā eiro loma bezskaidrās naudas maksājumu konkurences nodrošināšanā

Vai mēs atceramies tos laikus, kad, maksājot ar norēķinu karti,...
13.01.2025.

Notiks Latvijas kapitāla tirgus forums 2025 "No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai"

12. februārī Rīgā notiks jau piektais Latvijas kapitāla...
08.01.2025.

Finanšu pratības materiāli – vieglajā valodā

Latvijas Banka sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru, tās...
06.01.2025.

Stratēģiskā autonomija maksājumos – kādēļ tas ir aktuāli?

"Stratēģiskā autonomija", "stratēģiskā neatkarība", "atvērtā...
03.01.2025.

Finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: noturība, biznesa modeļa ilgtspēja un risku vadība

Latvijas Bankas veiktās finanšu tirgus un tā dalībnieku...
02.01.2025.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var iesniegt pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu...
02.01.2025.

Latvijas Banka izsniedz SIA "Paytegra" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "Paytegra"...
27.12.2024.

Finanšu nozare turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību

2025. gada 1. janvārī spēku zaudēs sadarbības...
19.12.2024.

Saeima līdz jauna prezidenta ievēlēšanai par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju nosaka Māri Kāli

Saeima šodien, 19. decembrī, neievēlēja Latvijas Bankas...
18.12.2024.

Latvijas Banka izsludina dabas tēmai veltītas kolekcijas monētas atklāto konkursu

Latvijas Banka, izlaižot kolekcijas un piemiņas monētas,...
13.12.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada decembris

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
12.12.2024.

Latvijas Banka samazina kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai

Latvijas Bankas padome ir nolēmusi atcelt kredītiestādēm...